Morfoloģija un bioloģija. Lielā dižmakstene ir liela (15–25 mm gara) makstene, ķermeņa krāsa tumšbrūna. Priekšspārni necaurspīdīgi, balti ar tumšbrūniem dažādu izmēru plankumiem, spārnu garums 30–40 mm. Pakaļspārnu pamatkrāsa necaurspīdīgi balta ar tumšbrūniem, neregulāriem plankumiem tikai gar spārnu augšmalas līniju. Pakaļspārnu apakšmala ar tumšbrūnu līniju, kas beidzas apakšmalas vidū. Pieaugušās makstenes izlido no maija vidus līdz jūnija vidum. Par dzīves ciklu detalizētas informācijas nav. Kāpuri no augu daļiņām veido līdz 70 mm garas, nedaudz izliektas cauruļveida mājiņas, kas ir sadalītas 5–6 segmentos. Pirmajās attīstības stadijās kāpuri barojas ar detrītu, bet vēlāk kļūst plēsīgi un barojas ar citiem ūdens bezmugurkaulniekiem; pieaugušās makstenes nebarojas (Berglind et al. 1999; Wiggins 2019).
Izplatība. Sastopama Eirāzijas Z un A daļā, iekļaujot Fenoskandiju, Baltijas valstis, Krieviju, Japānu. Latvija atrodas areāla R daļā. Kopumā Latvijā zināmas 25 atradnes, vairums no tām ir Vidzemē. Suga izplatīta galvenokārt Gaujas baseina apgabalā; atsevišķas atradnes ir arī Daugavas, Lielupes un Ventas baseina upēs. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 22 215 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2, tomēr, ņemot vērā piemērotu upju biotopu izplatību, tā uzskatāma par lielāku.
Populācija. Par globālo un Latvijas reģionālo populāciju trūkst informācijas. Tā kā Latvijā starp zināmajām sugas atradnēm ir lieli attālumi (vairāki desmiti kilometru) un pieaugušajiem kukaiņiem ir ierobežotas izplatīšanās spējas, reģionālo populāciju var uzskatīt par stipri sadrumstalotu. Atsevišķās upēs varētu būt kopīgas subpopulācijas ar kaimiņvalstīm, piemēram, Gaujas posmā uz robežas ar Igauniju.
Biotopi un ekoloģija. Kāpuri dzīvo vidēja lieluma (sateces baseins 100–1000 km2) lēni tekošās upēs. Pieaugušie indivīdi ir sastopami maijā un jūnijā upju krastos vai netālu no tām uz veģetācijas. Kāpuri ir tīra ūdens bioindikatori.
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Sugu apdraud aizsprostu veidošana un meliorācija, kas degradē sugas dabiskās dzīvotnes. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), pamatojoties uz stipri sadrumstalotu apdzīvoto platību, sugai piemērotu biotopu izplatību un identificētajiem apdraudošajiem faktoriem.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes aizsargājamo sugu sarakstā, bet ir aizsargājama Latvijā. Tās aizsardzības juridisko statusu iespējams pārskatīt. 52% zināmo atradņu atrodas ĪADT, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā tai piemēroti upju biotopi, nedrīkst veikt upju taisnošanu posmos, kuros suga ir sastopama. Lai precizētu aizsardzības pasākumus, jāveic izpēte par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, kā arī biotopu stāvokli.
Autors: Dāvis Ozoliņš.
Summary. The spotted caddisfly – Semblis phalaenoides. The species is found in northern and eastern Eurasia, including Fennoscandia, the Baltic States, Russia and Japan. Latvia lies in the western part of the range. A total of 25 localities are known in Latvia, most of them in Vidzeme. The species is mainly distributed in the Gauja river basin district, with some localities also in the Daugava, Lielupe and Venta river districts. The EOO is 22,215 km2, and the AOO – 100 km2, but it is assumed to be larger due to the distribution of suitable riverine habitats. There is a lack of information on the global and Latvian regional populations. Due to the large distances (several tens of kilometres) between the known localities of the species, the Latvian regional population can be considered as highly fragmented. Some rivers may share subpopulations with neighbouring countries, e.g. the Gauja on the border with Estonia. The species is threatened by dam construction and drainage, which degrade the natural habitats of the species. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to its highly fragmented distribution, the extent of suitable habitats and identified threats. The species is not included on the list of species of EU importance but is a protected species in Latvia. Its legal protection status might be reviewed. it is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Spuris 1998). 52% of the known localities are in protected areas, such as the Gauja National Park. The conservation of the species requires the preservation of suitable river habitats and the avoidance of new or repeated straightening of river stretches hosting S. phalaenoides localities. Research on the regional population size, distribution, trends, and habitat characteristics is required to refine conservation measures.
Literatūras saraksts
