Morfoloģija un bioloģija. Lielās krāšņvaboles ķermenis ir 24–35 mm garš, dorsoventrāli saplacināts, zaļganpelēkā vai zaļganbrūnā krāsā. Segspārniem ir metālisks spīdums un izteikti nelīdzena virspuse (Ozols 1985; Kuban, Bily 2015). Kāpurs tievs, garš, balts vai dzeltenīgs ar stipri platāku, oranžīgu galvu. Saproksilofāgs. Kāpuri pārtiek no koksnes, to attīstība kritalā ilgst trīs gadus. Pieaugušie indivīdi (imago) ir sastopami jūnijā un jūlijā, tie dzīvo vien dažas nedēļas. Vaboles darbības pēdas ir labi pazīstamas pēc ovālajām izskrejām, kas ir novietotas perpendikulāri koksnes šķiedrām (Ozols 1985; Teļnovs 2012).
Izplatība. Suga izplatīta Eirāzijā. Eiropā – no Pireneju pussalas līdz Fenoskandijas D daļai. Austrumos izplatības areāls līdz Mongolijai (GBIF 2021). Suga nav vairs sastopama Somijā, reti sastopama Zviedrijā, savukārt Igaunijā tā ir samērā izplatīta (SLU Artdatabanken 2020; eElurikkus 2021; Muona, Mattila 2021). Tā sastopama visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas areāla ZR daļā. Izplatība nav padziļināti pētīta, taču suga novērota Piejūras zemienē un iekšzemes kāpās; kopumā zināmas vairāk nekā 100 atradnes. Sastopamības apgabals (EOO) ir 68 056 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 484 km2. Potenciālā AOO nepārsniedz 2000 km2. Tā kā Latvijā sugai nepieciešamo biotopu stāvoklis ir nelabvēlīgs (DAP 2020), prognozējama AOO mazināšanās.
Populācija. Populācijas pārmaiņas pasaulē nav vērtētas, tomēr, iespējams, Eiropas centrālajā un D daļā stabilas reģionālās populācijas (GBIF 2021). Igaunijā sugas populācija ir stabila (eElurikkus 2021), bet Zviedrijā tā mazinās (SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021). Ņemot vērā, ka sugai nepieciešamais biotops Latvijā ir nelabvēlīgā stāvoklī (DAP 2020), sagaidāms, ka reģionālā populācija valstī mazināsies.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo galvenokārt vismaz 100 gadus vecus, sausus priežu mežus ar smilšainu augsni, galvenokārt pie jūras un iekšzemes kāpās. Kāpuri attīstās atmirušā priežu koksnē, pārsvarā kritalās, kas nav pilnīgi gulošas uz zemes un ir liela diametra (vairāk nekā 20 cm), un saules apspīdētas. Apdzīvotās kritalas bieži ir sudrabotā krāsā, bez mizas (Ek et al. 2002).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežu intensīva apsaimniekošana – veco mežu platību mazināšanās, mirušās koksnes (tostarp mežizstrādes atlieku un celmu) izvākšana, vecu koku ciršana, kailcirtes u. c. Suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tai ir neliela AOO, boreālajā reģionā un Latvijā AOO un reģionālā populācija mazinās.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss jāsaglabā. 65% atradņu ir ĪADT, visvairāk – dabas liegumā “Garkalnes meži”, Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkā “Piejūra”. Ievērojams atradņu skaits ir Sēlijas meža masīvā netālu no Ķeguma, kur suga galvenokārt konstatēta medņu aizsardzībai veidotos mikroliegumos, un Daugavpils–Līksnas apkārtnē. Jāaizsargā sugas dzīvotnes (veci skraji priežu meži) un jāsaglabā atmirusī koksne mežos. Sugai piemēroti dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumi ir kontrolēta meža dedzināšana vai pameža un paaugas izciršana skrajos priežu mežos. Jāveic pētījumi, lai novērtētu sugas populāciju, tās izmaiņas un noskaidrotu ietekmējošos faktorus, un novērtētu apsaimniekošanas pasākumu ietekmi.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Flatheaded pine borer – Chalcophora mariana. It is widely distributed in Eurasia. Latvia is located in the north-western part of the distribution area. In Latvia, C. mariana is found throughout the country. More than 100 localities are known. The EOO is 68,056 km2, and the AOO is 484 km2. The potential AOO is about 500–2,000 km2. The state and trends of the Latvian regional population are not precisely known, but it has been concluded that both the AOO and the regional population are declining. Chalcophora mariana inhabits open Scots pine forests older than 100 years. Larvae develop in decaying pine wood – fallen trunks of a diameter >20 cm, less often also in snags and stumps. The main threats are the reduction of old-growth, open Scots pine forests and the decline of decaying pine wood, as well as the reduction of the area and intensity of forest fires. Therefore, it is necessary to preserve old-growth, open pine forests and decaying pine wood. It is necessary to introduce appropriate management measures, for example, controlled burning of pine forests, or undergrowth removal in open pine forests. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to the moderately small potential AOO and the continuous decline of AOO and the regional population. The species is included in the 2nd edition of the Latvian Red Data Book of Latvia (Cinītis 1998), as well as on the list of protected species in Latvia. Its legal protection status in Latvia needs to be maintained.
Literatūras saraksts
