Morfoloģija un bioloģija. Tas ir viengadīgs 10–150 cm garš, ūdenī iegremdēts un gruntī iesakņojies divmāju ūdensaugs ar vāji attīstītu sakņu sistēmu. Stublājs padrukns, tievs, posmains, dakšveidīgi zarots, diezgan trausls. Lapas mieturos pa trim, retāk pretējas, plati lineāras vai lancetiskas, 2–4 cm garas, 3–4 mm platas (ieskaitot zobiņus), plātnes mala ir lieljomaina vai attāli zobaina, lapas apakšpuse un stublājs sīkdzeloņaini. Lapas maksts gluda, tās mala vesela vai ar vienu nelielu zobiņu, lapas no stublāja atstāv lokveidīgi augšup. Ziedi zaļi, pa vienam lapu žāklēs. Augi apputeksnējas zem ūdens. Auglis – plati eliptisks riekstiņš skulpturētā apvalkā, 4,2–6,5 mm garš un 2–3 mm plats, ar līdz 1 mm garu knābīti. Zied jūnija beigās un jūlijā (Casper, Krausch 1980, 2008; Буданцев, Яковлев 2006; Третьяков, Дубовик 2006; Priedītis 2014; Дорофеев 2018).
Izplatība. Atlantiskās, Centrāl- un Austrumeiropas (Latvija, Lietuva, Baltkrievija, Krievijas R daļa, Ukraina) suga, sastopama arī Vidusjūras reģionā, Rietumsibīrijas D daļā un Vidusāzijā, pēc izcelsmes relikta senā Vidusjūras reģiona suga. Lietuvā atrasta aptuveni 20 ezeros A daļā, bet Igaunijā nav konstatēta (Sinkevičienė 2007). Baltkrievijā zināmas aptuveni 16 atradnes (Третьяков, Дубовик 2008). Latvijā zināmas 18 atradnes DA un A daļā netālu no Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas robežas, kur suga sasniedz izplatības areāla Z robežu (Suško et al. 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 7100 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 76 km2. Perspektīva sugas teritorija ir visa valsts A un DA daļa, kur sugu varētu atrast vēl aptuveni 10–20 ezeros, tomēr arī tādā gadījumā AOO nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav zināms. Bagātīgākās atradnes ir Dorotpoles ezerā, Stirnā, Stībraišā, Lielajā Krāku un Boltajā ezerā, pārējos 13 ezeros sugai ir daudz mazāks indivīdu skaits. Sugas izplatīšanos Latvijā, iespējams, veicina ūdensputni, jo vismaz piecos no tiem (Baļticas, Boltajā, Purva, Smiļģines un Volņaņišku ezeros) suga agrāk netika atrasta, līdz diezgan bagātīgi tika konstatēta 2017. gadā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā sastopama tīros, mēreni eitrofos un eitrofos dzidrūdens, retāk diseitrofos brūnūdens, parasti seklos, retāk dziļos ezeros, kam raksturīga Latvijas apstākļiem diezgan laba un laba ūdens dzidrība. Aug 0,7–2,2 m dziļumā lielākoties dūņainā, retāk nedaudz dūņainā minerālgruntī. Lielās najādas dzīvotņu stāvoklis visos 18 ezeros ir labs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem un tās izraisītā ezeru aizaugšana un pastiprinātā konkurence ar ekspansīvajiem ūdensaugiem. Ūdens kvalitāti šīs sugas dzīvotnēs pasliktina biogēniem bagāta notece no intensīvi izmantotām lauksaimniecības zemēm un mājsaimniecībām, iepludinot ezerā nepietiekami attīrītus ciemu notekūdeņus, rekreācija ezeros un to krastos, ezeru krastu apbūve, kā arī nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu (niedru pļaušanas un izvākšanas, audžu fragmentācijas) trūkums.
Aizsardzība. Tikai sešas atradnes (ezeri) atrodas ĪADT: Baļticas ezers – aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, Sila, Smiļģines un Volņaņišku ezers – dabas parkā “Silene”, Saukas ezers – dabas parkā “Sauka”. Pārējie trīspadsmit ezeri – Boltais, Cirms, Dorotpoles, Dziliukšņa, Kovaļišku, Lielais Krāku, Mazais Dorotpoles, Purva, Umaņu ezers, Kaugurs, Stirns, Stībraišs, Ustubnīks – šobrīd netiek aizsargāti. Aizsargāta ir mazāk nekā trešdaļa sugas ezeru un ne vairāk kā piektdaļa tās populācijas.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai nodrošinātu lielās najādas ezeru aizsardzību, ir jāveido trīs jaunas ĪADT: “Cirmas ezers”, “Stirna”, iekļaujot tajā Stirnu ezeru un Ustubnīku, un “Dorotpole”, iekļaujot tajā Dorotpoles un Mazo Dorotpoles ezeru. Jāpaplašina Rāznas Nacionālais parks, iekļaujot tajā Bolto, Lielo Krāku un Umaņu ezeru, kā arī Kauguru un Stībraišu, un aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, iekļaujot tajā Purva ezeru. Ieteicams iekļaut šo sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Big naiad – Najas major. The species is known from 18 lakes in Latvia. The AOO is 76 km2, the EOO – 7,100 km2. N. major grows at a depth of 0.7–2.2 m on mostly muddy, rarely on slightly muddy mineral ground. It is found in clean clear-water and moderately eutrophic to eutrophic lakes, rarely in dyseutrophic brown-water and mostly shallow, sometimes also deep lakes usually with rather good and good water transparency. The habitats’ conditions are good in all known localities. The threats are nutrient pollution, building-up of lakeshores, a lack of or insufficient habitat management that results in overgrowing of lakes, competition from expansive macrophyte species, and deterioration of water quality. The size of the population in Latvia is unknown. The richest localities are in Lakes Dorotpole, Stirns, Stībraišs, Lielais Krāku and Boltais. Only six lakes with N. major are located in protected areas: the “Augšzeme” Protected Landscape Area, and the “Silene” and “Sauka” Nature Parks. In total, less than 1/3 of lakes with localities of N. major are protected. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
