Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 40–100 (130) cm augsts lakstaugs. Stublājs rievains, dobs, zaro. Lapas pamīšus, plūksnaini dalītas, daļas olveidīgas vai olveidīgi lancetiskas, gala daļa daivaina vai šķelta. Ziedi mazi, saliktos čemuros. Vīkala un vīkaliņa nav, reti dažas ātri nobirstošas vīkaliņa lapas. Piecas vainaglapas, baltas vai sārtas. Skaldauglis iegareni lancetisks, 2,5–3,5 mm garš. Zied no jūnija līdz oktobrim. Aug atsevišķi indivīdi (Fatare 2003). Eiropā mainīga izskata suga, lapu forma variē, sastopami indivīdi, kuru apakšējām lapām ir noapaļotāki lapu gali, ģints ietvaros novērota hibridizācija (Tutin 1968; Fröberg 2010). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002).
Izplatība. Suga sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus un dienvidus, no mēreni siltās līdz vēsajai joslai (Tutin 1968; Fatare 2003). Baltijas valstīs sastopama nevienmērīgi, vietām nereti (Jankevičienė et al. 1996). Igaunijā suga sastopama izklaidus visā valstī, taču bieži tiek sajaukta ar līdzīgo klinšu noragu P. saxifraga. Atradņu skaits un izplatība nav precīzi zināma (Kukk et al. 2020). Pleskavas apgabalā, kur suga pirmo reizi atrasta 1998. gadā, tā ir antropofīts, naturalizējusies suga (Ефимов, Конечная 2018). Latvija atrodas sugas areāla A malā, tuvu tās areāla Z robežai (Fatare 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 64 172 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 340 km2. Suga sastopama gandrīz visā valstī, izņemot Kurzemes Z daļu. Biežāk sastopama centrālajā un R daļā. Pēdējos 30 gados EOO palielinājies, konstatētas jaunas atradnes valsts austrumos. Tas ir saistīts ar lielāku floristiskās izpētes intensitāti. Aprēķinātā AOO atbilst stipri apdraudētas sugas kategorijai (EN), taču, visticamāk, AOO ir daudz lielāka, jo netika veikta vēsturisko atradņu inventarizācija un mērķtiecīga jaunu atradņu meklēšana. Potenciāli iespējamā kategorija ir no LC līdz VU, tāpēc suga tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Populācija. Nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un izplatības dinamiku Latvijā un Baltijas valstīs. Latvijā suga sastopama nevienmērīgi, sastopami atsevišķi indivīdi, vietām ir lielas audzes, indivīdu skaitam sasniedzot vairākus tūkstošus. Lielākās atradnes ir dabiskajos zālājos.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mēreni mitru, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, kas aug galvenokārt klajās vietās (Tichý et al. 2023). Zālāju, krūmāju, mežu, augteņu ar skraju augāju, tai skaitā klinšu un nogruvumu, suga (Axmanová 2022). Sugai nepieciešami mēreni augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā sastopama lapu koku, lapu koku un skujkoku mežos minerālaugsnēs, mežmalās, laucēs, palieņu krūmājos, mēreni mitrās pļavās, uz dolomīta atsegumiem, uz stigām, izcirtumos, gar meža ceļiem, arī parkos (Fatare 2003; Priede 2017). Suga atrasta gan mēreni mitros zālājos ar zilgano molīniju Molinia caerulea un parasto ciņusmilgu Deschampsia cespitosa, gan sausākos zālājos ar pūkaino pļavauzīti Helictotrichon pubescens, ārstniecības ancīti Agrimonia eupatoria, sarkano auzeni Festuca rubra (LU BI kartotēka).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud dabisko zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, zemes lietojuma veida maiņa, arī intensīva mežsaimnieciskā darbība, dažviet – dzīvotņu susināšana.
Aizsardzība. Aptuveni 30–40% atradņu ir ĪADT, piemēram, Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkā “Abavas senleja”, dabas liegumos “Klāņu purvs”, “Ruņupes ieleja” un “Tosmare”, aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena”. ĪADT lielākās sugas atradnes ir konstatētas dabas liegumā “Tosmare”, kur indivīdu skaits sasniedz vairākus tūkstošus, pārējās ĪADT suga sastopama reti un mazskaitlīgi. Kopējais reģistrēto novērojumu skaits Latvijā ir aptuveni 130.NT
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic sugas izplatības un populācijas dinamikas pētījumi. Jāapsaimnieko un jāatjauno dabiskie zālāji. Nav pieļaujama sugas dzīvotņu susināšana. Jāaizsargā lielākās sugas atradnes dabiskajās dzīvotnēs.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Greater burnet-saxifrage – Pimpinella major. Rather rare in Latvia, with uneven distribution. The AOO is 340 km2, and the EOO – 64,172 km2. During the last 30 years, the EOO and AOO have increased; new localities of the species have been found in the eastern part of Latvia. The population size and distribution trends in Latvia are unknown. The species grows as single individuals or in groups and may form large subpopulations with several hundreds of individuals. The total number of species observations is about 130. The species grows in broad-leaved, deciduous-coniferous forests in mineral soils, forest edges, meadows, floodplain scrub, moderately wet meadows, dolomite outcrops, clear-cuts, forest roads, roadsides and parks. The threats are cessation of semi-natural grassland management leading to overgrowing, land use change, intensive forestry operations and drainage. About 30–40% of the species’ localities occur in protected areas. The population size, distribution and threats should be clarified. Suitable habitats – semi-natural grasslands - should be restored and maintained. Intensive forestry operations and drainage within the species’ localities should be prevented. The richest subpopulations should be protected.
Literatūras saraksts
