Morfoloģija un bioloģija. Lielacu kamene ir vidēja izmēra (tēviņu un darba kameņu garums ir 13–16 mm, karalieņu – 17–19 mm) kukainis. Karalienēm ir pilnībā tumšs ķermeņa apmatojums – vien vēdera pēdējiem trim posmiem tas ir oranžs. Ārēji ļoti līdzīga citām šāda krāsojuma kamenēm. Lai precīzi identificētu sugu, jāizmanto sīkas pazīmes: žokļu forma, galvas morfoloģija u. c. Daudz vieglāk ir atšķirami tēviņi, kuriem ir ļoti raksturīgas palielinātas, “izvalbītas” acis, kādu nav nevienai citai kameņu sugai. Tēviņu krāsojums līdzīgs mātīšu (krūšu priekšdaļā lielāks gaišu matiņu piejaukums), taču krūšu apmatojums ir ļoti īss, kompakts (Amiet et al. 2017; Rasmont et al. 2021). Kāpuri balti, resni, bez ekstremitātēm. Pieaugušas kamenes barojas ar dažādu ziedu nektāru.
Izplatība. Eiropā suga ir izplatīta pārsvarā tās centrālajā daļā – nav sastopama Skandināvijā, pašos Eiropas dienvidos un rietumos. Uz ziemeļiem sasniedz Igauniju, kur tā pēdējos desmit gados konstatēta relatīvi bieži, īpaši valsts DA daļā (Rasmont et al. 2021; GBIF 2022; eElurikkus 2022). Latvijā konstatēta reti – ir divi novērojumi 2000.–2022. gadā (Dabasdati.lv 2022). Novērojumu trūkums drīzāk saistāms ar sugas noteikšanas sarežģītību, jo salīdzinoši vieglāk atpazīstamie tēviņi kādu iemeslu dēļ nav novēroti. Arī agrāk suga konstatēta reti (Tumšs 1975; Poikāns 1998). Ņemot vērā izplatību kaimiņvalstīs, suga Latvijā varētu būt sastopama biežāk. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Potenciālais EOO aptver visu valsts sauszemes teritoriju, un arī potenciālā AOO noteikti ir vairākkārt lielāka.
Populācija. Eiropā ir novērots reģionālās populācijas samazinājums; vairākās valstīs, piemēram, Beļģijā un Nīderlandē, suga ir kļuvusi ievērojami retāka vai pat izzudusi (Rasmont et al. 2021). Igaunijā suga, iespējams, ir kļuvusi biežāk sastopama 2017.–2022. gadā (eElurikkus 2022). Kvantitatīvi pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Suga saistīta ar atklātiem biotopiem – galvenokārt dažādiem zālājiem. Siltummīloša (Rasmont et al. 2021; SLU Artdatabanken 2022). Nav datu par sugas apdzīvotajiem biotopiem Latvijā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav mērķtiecīgi apzināts un pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka suga nākotnē varētu izzust no daudzām pašreiz apdzīvotām vietām klimata pārmaiņu rezultātā; 2100. gadā sugai piemērotas dzīvotnes varētu būt tikai Skandināvijas pussalā un Somijā (Rasmont et al. 2015). Īstermiņā šo faktoru ietekmi nav iespējams novērot. Trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai Latvijā, tāpēc tā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās juridisko aizsardzības statusu ir iespējams pārskatīt. Sugas zināmās atradnes atrodas ārpus ĪADT. Jāturpina sugas meklēšana piemērotos biotopos (it īpaši jūras piekrastē), lai noskaidrotu sugas izplatību, noteiktu populācijas lielumu un tendences.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Confusing bumblebee – Bombus confusus. In Europe, the species is mainly distributed in its central part and is absent from Scandinavia and the southern and western parts of Europe. In the north, the distribution range reaches Estonia (Rasmont et al. 2021; GBIF 2022; eElurikkus 2022). In Latvia, there are only two observations known from 2000 to 2022 (Dabasdati.lv 2022). Also historically, the species was considered uncommon (Tumšs 1975), therefore it is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Poikāns 1998). There are not enough data available to calculate the EOO. The AOO is 8 km2. The potential EOO likely corresponds to the entire land area of Latvia, and the potential AOO is certainly several times higher. In Europe, a regional population decline is observed; in several European countries, the species has become significantly rarer or is regionally extinct (Rasmont et al. 2021). Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. In Europe, the species is associated with open habitats – mainly various grasslands and is considered thermophilic (Rasmont et al. 2021; SLU Artdatabanken 2022). There are no available data on the habitat of this species in Latvia. Threats to the regional population have not been specifically studied and the main threat is unknown. Studies conducted in Europe demonstrated that the species could disappear from many inhabited areas in the future because of climate change (Rasmont et al. 2015). It is assessed as Data Deficient (DD) due to the lack of information on habitat, population size and trends, as well as an unknown main threat. The species is protected in Latvia and micro-reserves can be established for conservation of it. Its legal protection status might be reviewed. All known sites are outside protected nature areas. The search for the species in potentially suitable habitats (particularly along the coastline) must continue to clarify its distribution and estimate population size and trends.
Literatūras saraksts
