Morfoloģija un bioloģija. Lielais dižkoksngrauzis ir Latvijā lielākā koksngraužu suga (garums 30–60 mm), ķermenis brūnā, tumšbrūnā līdz melnā krāsā. Mātītes lielākas nekā tēviņi. Priekškrūtis un segspārni grubuļaini. Tēviņiem uz priekškrūtīm divi spīdīgi plankumi. Sugas attīstība ilgst 3–4 gadus. Saproksilofāgs. Kāpurs liels, līdz 4–7 cm garš, masīvs, netīri balts līdz dzeltens, rievotiem segmentiem, galvas daļa palielināta. Pieaugušās vaboles (imago) sastopamas no jūlija līdz augusta beigām, aktīvas naktī. Suga ir nosakāma pēc izskrejām, kas ir ap 16 mm platas, neregulāra četrstūra formas (Ferenca 2021; Ieviņš 2021).
Izplatība. Sugai ir zināmas divas pasugas, no kurām Latvijā ir sastopama nominālā pasuga. Palearktiska suga. Eiropā sastopama galvenokārt D daļā gar Vidusjūru, plaši sastopama Francijā, Spānijā, Portugālē. Skandināvijā sastopama tikai Zviedrijas D daļā (Mannerkoski et al. 2010; Drumont & Komiya 2020; SLU Artdatabanken 2020). Zināmas 29 atradnes Carnikavas apkārtnē Centrāllatvijā un Slīteres Nacionālā parka apkārtnē, kur ir Latvijā plašākās teritorijas ar sugai nepieciešamo biotopu, – veciem, sausiem un skrajiem priežu mežiem. Sastopamības apgabals (EOO) ir 4400 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 68 km2. Izplatības pārmaiņas Latvijā nav pētītas, bet sugai nepieciešamā biotopa platība un kvalitāte mazinās.
Populācija. Eiropā sugas populācija ir novērtēta kā stabila (Mannerkoski et al. 2010). Arī Zviedrijā, kur sugai ir neliels sastopamības apgabals Gotlandē, sugas reģionālā populācija ir stabila (SLU Artdatabanken 2020). Lietuvā suga ir apdraudēta, jo sugas EOO un AOO ir nelieli un mazinās, biotopa stāvoklis pasliktinās, tādējādi mazinās vai mazināsies reģionālā populācija (Ferenca 2021). Latvijas reģionālā populācija ir izolēta. Latvijā nav veikti sugas reģionālās populācijas pētījumi, ir divas nosacīti stabilas apakšpopulācijas (Carnikavas un Slīteres Nacionālā parka apkārtnē), kur tās ir zināmas ilgstoši un novēroti arī imago. Vienā sugas apdzīvotā kritalā 2024. gada jūnijā un jūlijā uzskaitītas 20 svaigas imago izskrejas (D. Teļnovs, nepubl. dati). Prognozējams, ka reģionālās populācijas stāvoklis nākotnē pasliktināsies saistībā ar sugai nepieciešamo biotopu platību izmaiņām un citiem draudiem.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga novērota tikai skrajos, vecos, sausos priežu mežos Piejūras zemienē, potenciāli piemēroti varētu būt arī iekšzemes kāpu meži un deguši meži ar labi apgaismotu lielu izmēru atmirušo koksni. Kāpuri attīstās liela izmēra priežu celmos vai kritalās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugai nepieciešamā biotopa stāvoklis valstī pasliktinās un tā platība mazinās (DAP 2020). Mežos mazinās lielu izmēru atmirušās koksnes daudzums, tostarp, izvācot kritalas gan legāli, gan nelegāli kā vērtīgu kurināmo, tādējādi kāpuru attīstībai nepieciešamais substrāts mazinās. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tās AOO ir 68 km2 un secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Lielākā daļa jeb 75% atradņu ir ĪADT – dabas liegumos “Ances purvi un meži” un “Garkalnes meži”, dabas parkā “Piejūra”, Slīteres Nacionālajā parkā un aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Lai plānotu sugas turpmāko aizsardzību, jānovēro reģionālās populācijas un biotopa stāvoklis. Lai ilglaicīgi saglabātu sugu ĪADT un citviet, jāveic atbilstoša apsaimniekošana, piemēram, jāsaglabā vai jāpalielina atmirušās koksnes daudzums, jāveic kontrolēta meža dedzināšana, tādējādi nepieļaujot pameža aizaugšanu, palielinot kritalu daudzumu teritorijā un veicinot atvērumu veidošanos, kā rezultātā rastos daudz piemērota substrāta kāpuru attīstībai labvēlīgā – saules apgaismotā – vidē. Sabiedrība jāinformē par kontrolētas meža dedzināšanas kā apsaimniekošanas metodes nozīmību dabas aizsardzībā.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Longhorn beetle – Ergates faber. A Palaearctic species of which a nominate subspecies occurs in Latvia. In Europe, it is distributed mainly in the southern part along the Mediterranean Sea, common in southern France, Spain and Portugal. In Scandinavia, the species is only present in southern Sweden and Gotland. Latvia is in the northern part of the distribution range and is isolated from the regional populations in neighbouring countries. 29 localities are known in Latvia, in central Latvia and the vicinity of the Slītere National Park in north-western Latvia. The EOO is 4,400 km2, and the AOO is 68 km2. The European regional population of E. faber is stable. The state of the regional population in Latvia is not precisely known, and it has been concluded that both the AOO and the regional population are declining. The species inhabits old-growth, open Scots pine forests. Larvae develop in large fallen trunks or stumps (>30 cm) of pine, clearly preferring those exposed to the sun. The main threats are the reduction of the area of old, open pine forests and the general decline of decaying wood in boreal forests, as well as the reduction of the area and intensity of forest fires. Preserving old-growth, open pine forests and decaying pine wood is crucial for the species. It is necessary to carry out management measures suitable for the species, for example, introducing a controlled burning. It is necessary to raise public awareness and educate stakeholders about controlled forest burning as an appropriate management activity to artificially expand suitable habitat for several rare and endangered, fire-dependent species. Further studies on the distribution and regional population trends of the species are required. The species is assessed as Endangered (EN) due to the small AOO and the continuous decline of both the AOO and the regional population. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Barševskis 1998). It is a protected species in Latvia, for which conservation micro-reserves can be established. The species’ legal protection status needs to be maintained. Approximately 75% of the known localities are in protected nature areas – the Slītere National Park and the “Ances purvi un meži” and “Garkalnes meži” Nature Reserves, the “Piejūra” Nature Park and the “Ādaži” Protected Landscape Area.
Literatūras saraksts
