Morfoloģija un bioloģija. Par zivju gārni mazliet mazāks drukns putns ar dzeltenbrūni raibu maskējošu apspalvojumu. Pieaugušajiem putniem melnbrūna galvas virsa un bārdas svītra. Lielākoties slēpts dzīvesveids – uzturas niedrēs, taču konstatējams pēc raksturīgās, ļoti tālu dzirdamās balss. Vokāli aktīvs galvenokārt krēslā un naktī. Pavasarī ligzdas rajonā veic riesta lidojumus. Pārtiek no zivīm, vardēm, kukaiņiem un sīkiem zīdītājiem. Daļēji poligāms – vienam tēviņam var būt vairākas mātītes. Mātīte uz zemes būvē ligzdu no niedrēm, rūpīgi paslēptu biezā niedrājā. Perē un par mazuļiem rūpējas galvenokārt mātīte. Dējumā 3–6 olas. Mazuļi daļēji ligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Eiropas DR daļā. Atsevišķi putni pārziemo arī Latvijā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Rietumeiropas līdz Ohotskas jūrai. Areāla Z robeža šķērso Skandināvijas D daļu, D robeža – Turciju, Afganistānu, Mongoliju. Ziemo Eiropas D un R daļā, arī Āfrikā un Āzijas D daļā (BirdLife International 2016). Kopumā ligzdošanas izplatība kopš 20. gs. 80. gadiem ir palielinājusies, areālam izplešoties uz ziemeļiem, bet nedaudz samazinoties R daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir palielinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu saglabājusies stabila (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 1432 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 79 098 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu klasificētu kā apdraudētu (BirdLife International 2016). Eiropas populācija ir stabila. Krievijā un Baltkrievijā populācija stabila, bet Igaunijā un Lietuvā – pieaug (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 422 tēviņi (844 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija pieaug. Īstermiņā populācija tiek vērtēta kā stabila (Ķerus u. c. 2021), taču, pārrēķinot populācijas pārmaiņas, izmantojot IUCN rīku A kritērija aprēķinam, ir aprēķināts populācijas samazinājums par 21% trijās paaudzēs.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo dažāda lieluma seklās ar niedrēm aizaugušās ūdenstilpēs – ezeros, zivju dīķos, reti arī bebrainēs (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 3,9 gadi (BirdLife International2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču dažviet Eiropā tā tiek medīta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud galvenokārt niedrāju zudums nosusināšanas, tiešas iznīcināšanas, piesārņojuma u. c. iemeslu dēļ. Drauds ir arī traucējums ligzdošanas laikā. Aukstās ziemās suga var ciest no augstas mirstības (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” lielais dumpis ir viena no izveidošanas mērķsugām 53 ĪADT. Lielais dumpis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Engures ezers”, “Ķemeru Nacionālais parks”, “Liepājas ezers”, “Lubāns un zivju dīķi”, “Pape”, “Rāzna”, “Sedas tīrelis” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridisko statusu Latvijā ir iespējams pārskatīt. Lai aizsargātu sugu, ir jāuztur piemēroti niedrāji.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Eurasian Bittern − Botaurus stellaris. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004 and remained stable between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding birds is 1,432 km2, the EOO – 79,098 km2. The breeding population is estimated at 422 males (844 adult individuals). The population is increasing in the long term. In the short term, the population is estimated to be stable, but a 21% population decline is calculated when the recalculation of population change over three generations is made. The species breeds in shallow water bodies of various sizes that are overgrown with reeds – lakes, fish ponds, on rare occasions – in beaver ponds as well. The species is mainly threatened by the loss of reedbeds due to drainage, direct destruction, pollution, and other causes. Disturbances during the breeding period also pose a threat to the species. In cold winters, the species can suffer from high mortality. Revision of the legal status of species protection in Latvia is possible. Maintenance of suitable reedbeds is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
