Morfoloģija un bioloģija. Lielais kailgliemezis pieder kailgliemežu Arion ģintij, kurā visbiežāk savstarpēji tiek sajauktas piecas sugas: lielais kailgliemezis; sarkanais kailgliemezis A. rufus (Linnaeus, 1758); Spānijas kailgliemezis A. vulgaris Moquin-Tandon, 1855 (A. lusitanicus auctt. non Mabille); A. lusitanicus Mabille, 1868, un Daremas kailgliemezis A. flagellus Collinge, 1893 (Rowson 2017). Līdz šim tika uzskatīts, ka Latvijā ir sastopams sarkanais kailgliemezis (Rudzīte u. c. 2010), tomēr, veicot genoma izpēti, konstatēts, ka par sarkano kailgliemezi uzskatītā suga ir lielais kailgliemezis un valstī ir sastopami arī ievazāti šīs sugas indivīdi (Jakubāne u. c. 2022). Izstiepta ķermeņa garums ir vidēji 130 mm (Лихарев, Виктор 1980). Ķermenis parasti ir izteikti melns, retāk tumšbrūns vai citās nokrāsās. Latvijā līdz šim konstatēti tikai melni indivīdi. Ķermeņa apmale parasti melna. Ķermeņa virsmai raksturīgi lieli, iegareni un labi saskatāmi kārpiņveida izcilnīši. Pēda tumši pelēka. No olām tikko attīstījušies indivīdi ir gaišā ziloņkaula krāsā ar melnu galvu, augot ātri kļūst pelēcīgi un vēlāk melni. Vairoties sāk vasaras sākumā. Hermafrodīti. Olas dēj ik pēc 1–3 nedēļām no augusta līdz oktobrim zem sūnām, retāk augsnē. Sezonā var izdēt līdz 150 olām. Tās attīstās vismaz 27 dienas. Dzimumbriedumu sasniedz pēc deviņiem mēnešiem. Nobeidzas neilgi pēc pēdējo olu izdēšanas. Dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Visēdājs, bet barojas galvenokārt ar augu izcelsmes barību (Rowson et al. 2014). Aktīvs veģetācijas sezonā, pārziemo zemsegā.
Izplatība. Suga dabiski ir plaši izplatīta Eiropas Z un R daļā. Tā ir sastopama līdz 60. paralēlei ziemeļos (Rowson 2017). Sugas izplatības noskaidrošanu ietekmē taksonomijas neskaidrības, jo precīzi tā ir nosakāma ar ģenētiskajām analīzēm un ir spējīga hibridizēties ar Spānijas kailgliemezi un sarkano kailgliemezi. Suga sastopama Lietuvā, 2017. gadā konstatēta Igaunijā. Tā ir izplatīta Somijas un Zviedrijas dienvidos. Nav drošu ziņu par sastopamību Krievijā. Baltkrievijā nav sastopama. Sugai ir zināmas trīs pasugas no kurām Latvijā ir sastopama nominālā pasuga A. a. ater (MolluscaBase 2021). Latvija atrodas sugas izplatības areāla perifērijā. Tā sastopama Kurzemes DR daļā. Zināmas desmit atradnes, taču to varētu būt vairāk. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 1127 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2. Ņemot vērā, ka sugas izplatības areālā ir konstatēts Spānijas kailgliemezis un sarkanais kailgliemezis, ir prognozējams lielā kailgliemeža apdzīvotās platības un sastopamības apgabala samazinājums un, iespējams, arī izzušana hibridizācijas rezultātā. Datu trūkuma dēļ grūti prognozēt samazinājuma apjomu un laiku.
Populācija. Tiek uzskatīts, ka Eiropā lielākajā daļā izplatības areāla, izņemot tā perifēriju, populācijas stāvoklis ir stabils. Datu trūkuma dēļ reģionālās populācijas stāvokli Eiropā nevar objektīvi novērtēt. Vācijas zinātnieki norāda uz apdraudējumu, ko izraisa hibridizācija ar invazīvo sugu Spānijas kailgliemezi, kā rezultātā lielais kailgliemezis izzūd. Trūkst datu par lielā kailgliemeža Latvijas reģionālo populāciju, lai novērtētu tās lielumu. Novērots, ka sugai nav raksturīgs liels populācijas blīvums salīdzinājumā ar invazīvajām kailgliemežu Arion ģints sugām.
Biotopi un ekoloģija. Mezofila mežu suga. Apdzīvo vecus jauktus platlapju mežus, staignāju, nogāžu un gravu mežus. Latvijā suga konstatēta mežos ūdenstilpju tuvumā, koptos zālājos, parkā, upju krastos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugu neuzskata par apdraudētu. Ir pierādījumi par hibridizāciju ar radniecīgām ievazātām kailgliemežu Arion ģints sugām (Dreijers et al. 2013; Rowson et al. 2014), kas dažos apgabalos sugai var radīt draudus (Hatteland et al. 2015; Rowson 2017). Ir novērots, ka vietās, kur ieviešas Spānijas kailgliemezis, hibridizācijas rezultātā lielais kailgliemezis izzūd (Dreijers et al. 2013). Latvijā ir konstatēts, ka lielā kailgliemeža izplatības apgabalā un dažu zināmo atradņu tuvumā ir ieviesies Spānijas kailgliemezis un sarkanais kailgliemezis. Vībiņos Dienvidkurzemē 2021. gadā kopā ir konstatēts lielais kailgliemezis ar Spānijas kailgliemezi (Jakubāne u. c. 2022). Datu trūkuma dēļ grūti spriest par cita veida draudiem sugai Latvijā. Iespējams, tie varētu būt saistīti ar dzīvotņu degradēšanu un izmainīšanu (Skujienė 2021). Latvijā novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), pamatojoties uz invazīvo sugu apdraudējumu, un ņemot vērā tās EOO, kas nevar pārsniegt 5000 km2, AOO, kas nevar pārsniegt 500 km2.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Divas atradnes atrodas dabas parkā “Embūte” un mikroliegumā pie Otaņķes upes DR Latvijā. Datu trūkuma dēļ par sugas izplatību, tās dzīvotnēm un apdraudošajiem faktoriem nav iespējams objektīvi izvērtēt sugas aizsardzības pasākumus un to efektivitāti. Attiecībā uz Spānijas kailgliemeža un citu invazīvo kailgliemežu Arion ģints sugu ierobežošanu lielā kailgliemeža apdzīvotajā platībā jāatzīmē, ka tās praktiski nav iespējams ierobežot dabiskajos biotopos, neietekmējot vietējās sugas. Spānijas kailgliemezis izplatās un dzīvo arī dabiskajos biotopos (Jakubāne u. c. 2022). Šī iemesla dēļ invazīvo kailgliemežu sugu izplatības ierobežošana un apkarošana prioritāri jāveic apdzīvotajās vietās un to tuvumā lielā kailgliemeža sastopamības areālā. Sugas aizsardzības plānošanai ir jāveic izplatības un reģionālās populācijas pētījumi, ievācot datus par dzīvotnēm, jāuzrauga invazīvo kailgliemežu sugu izplatība sugas sastopamības areālā, kā arī jāveic sugas ģenētiskais monitorings.
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Black slug – Arion ater. No studies have been carried out on the regional population size and trends in Latvia. The EOO is 1,127 km2, and the AOO is 40 km2. The protected habitat types in Latvia in which the species occurs are old mixed broadleaved forests, swamp woods, forests of slopes, screes and ravines. It may also occur in less natural habitats near water, in cultivated grasslands and parks. The invasive species A. vulgaris and A. rufus have become established in the area of occupancy of A. ater and in the vicinity of some of its localities in Latvia. For this reason, a reduction in the distribution of A. ater is expected, and a possible extinction, which may be caused by hybridisation with the A. vulgaris and A. rufus over time. Priority should be given to limiting and eradicating the spread of invasive slug species in and around settlements within the range of A. ater. Based on the threat posed by invasive slugs and considering its small EOO and AOO in Latvia, the species is assessed as Endangered (EN). Two of the ten known localities of the species are in the “Embūte” Nature Park and in a micro-reserve near the Otaņķe River in south-western Latvia. The species is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the Latvian list of protected species.
Literatūras saraksts
