Morfoloģija un bioloģija. Drukna nirpīle ar lielu galvu. Tēviņam riesta tērpā galva rūsganbrūna, knābis sarkans, mugurpuse tumši brūna, kakls, krūtis un vēders melni, sāni balti, virsaste, zemaste un aste melna. Mātīte dzeltenīgi brūna ar pelēkiem vaigiem, kas kontrastē ar tumši brūno galvas virsu, knābja gals sarkans. Abiem dzimumiem uz spārna visā tā garumā plata balta josla. Pārtiek galvenokārt no augu barības, dažkārt ēd arī kukaiņus, sīkas zivtiņas, varžu ikrus un kurkuļus. Ligzdo slīkšņās. Dējumā 6–12 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Pārziemo Rietumeiropā, Vidusjūras piekrastē (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls koncentrēts galvenokārt Centrālāzijā, Mongolijā un Ķīnas ZR daļā, bet iesniedzas arī Eiropā. Ziemo Indijā, Vidusjūras reģionā un Rietumeiropā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā stipri pieaugusi (Keller et al. 2020). Latvijā 20. gs. 80. gados nav reģistrēti ar ligzdošanu saistīti novērojumi. Iespējama ligzdošana konstatēta gan 2000.– 2004., gan 2013.–2017. gadā (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 28 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2016). Eiropas populācija sarūk. Krievijas Eiropas daļā populācija ilgtermiņā pieaug, bet īstermiņā mazinās. Pārējās Latvijas kaimiņvalstīs sugas neligzdo (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 1–3 pāri (2–6 indivīdi). Ilgtermiņa tendence nav zināma, bet īstermiņā populācija ir stabila (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo dažāda lieluma galvenokārt seklas ūdenstilpes ar bagātīgu veģetāciju (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 6,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga nav iekļauta medījamo sugu sarakstā, taču tiek medīta citviet Eiropā.
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas ligzdojošajai populācijai. Galvenie draudi sugai ir dzīvotnes degradācija zemes lietojuma maiņas dēļ un medības. Nopietns drauds ir arī dzīvotnes zudums mitrāju nosusināšanas dēļ. Suga cieš no saindēšanās ar svinu. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt slimības uzliesmojumi (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Iespējamas vai pierādītas ligzdošanas gadījumi 21. gs. bijuši īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Sātiņu dīķi” un “Lubāna mitrājs” (Celmiņš 2022). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Red-crested Pochard − Netta rufina. No breeding was recorded in Latvia in the 1980s. Possible breeding was recorded between 2000–2004 and 2013–2017. AOO of the population breeding in Latvia is 12 km2, EOO – 28 km2. The breeding population is estimated at 1–3 pairs (2–6 individuals). The long-term trend is unknown, but the population is stable in the short term. The species mainly inhabits shallow water bodies with abundant vegetation. The main threats are posed by habitat degradation due to changes in land use and hunting. Habitat loss due to wetland drainage is also a serious threat. The species also suffers from lead poisoning. The species is susceptible to avian influenza and may be vulnerable to outbreaks of the disease. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
