Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 35–130 cm augsts lakstaugs ar īsu sakneni. Stublājs stāvs, spēcīgs, vienkāršs. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, 7–25 cm garas, 2–7 cm platas, lancetiskas līdz olveidīgi lancetiskas, sēdošas, nosmailotas, ar veselu līdz zāģzobainu malu. Ziedi 6–30 cm garos ķekaros. Kauslapas un vainaglapas saaugušas pa piecām. Vainags 3–5 cm garš, zvanveidīgs, neizteikti divlūpains, dzeltens, pie pamatnes nedaudz ieliekts, vainaga iekšpusē zaļganbrūns līdz tumšbrūns dzīslojums. Auglis – iegareni olveidīga, 1–1,5 cm gara pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā. Kalcifīts (Cepurīte 2003).
Izplatība. Suga ir sastopama Austrum- un Centrāleiropā, izplatības areālā ziemeļos sasniedz Igauniju, dienvidos – Grieķijas ziemeļus, rietumos – Beļģiju un Francijas dienvidus (Heywood 1972). Lietuvā reti sastopama valsts dienvidos un austrumos. Igaunijā zināma tikai no vēsturiskām atradnēm, jaunas atradnes nav konstatētas (Kask et al. 1996). Pleskavas apgabalā suga sastopama D daļā (Ефимов, Конечная 2018). Latvijā suga sastopama reti – galvenokārt Vidus- un Austrumlatvijā, atsevišķas atradnes arī valsts R daļā (DAP 2025). Latvijā sasniedz areāla R robežu (Kask et al. 1996; Cepurīte 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 24 251 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 584 km2. Nav datu par sugas vēsturiskajām atradnēm Sēlijā (Cepurīte 2003) 3 km DA virzienā no Aknīstes Vilkupes gravā (konstatēta 1978. gadā) u. c. (Табака 1985). Nav veikta sugas vēsturisko atradņu inventarizācija un jaunu atradņu mērķtiecīga meklēšana, izņemot Kurzemes A daļu (DAP 2025). Sugas iespējamā kategorija pēc izpētes varētu būt no LC līdz VU, tāpēc suga tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Populācija. Latvijā nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un izplatības dinamiku. Kopējais reģistrēto novērojumu skaits ir aptuveni 300 un galvenokārt koncentrējas Latvijas centrālajā un A daļā. Atradnēs ir no dažiem indivīdiem līdz lielām audzēm ar vairākiem simtiem indivīdu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Valgu, vāji skābu līdz gandrīz neitrālu, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, aug galvenokārt klajās vietās (Tichý et al. 2023). Sugas dzīvotnēm raksturīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Tās optimālās dzīvotnes Eiropas areāla centrālajā daļā ir gan subalpīnie augsto lakstaugu zālāji un augsto lakstaugu sabiedrības saulainās mežmalās, gan platlapju meži, galvenokārt atvērumi šajos mežos, mežmalas, arī izcirtumi (Sádlo et al. 2007; Dřevojan et al. 2016). Latvijā suga sastopama priežu un egļu damakšņos, egļu vēros, gāršās, izcirtumos, mežmalu krūmājos, atvērumos, grantsbedrēs, mēreni mitrās pļavās, lauku parkos (Cepurīte 2003), ceļmalās un grāvju malās. Arī Latvijā tā saistīta ar traucējumiem dzīvotnē. Sastopama meža ceļu malās, masveidīgi savairojas izcirtumos, bet, izcirtumam aizaugot, indivīdu skaits mazinās.
Izmantošana un tirdzniecība. Dekoratīvā izskata dēļ, iespējams, to ievāc pušķiem vai pārstāda dārzos.
Apdraudējums. Dabiskā sukcesija, kā rezultātā klajās dzīvotnes aizaug ar krūmiem un kokiem. Iespējams, arī intensīva mežsaimnieciskā darbība (lielas vienlaidus kailcirtes, intensīva meža zemsedzes izbraukāšana), zemes lietojuma veidu maiņa.
Aizsardzība. Aptuveni 30–40% atradņu konstatētas ĪADT: Krustkalnu dabas rezervātā, Gaujas un Rāznas Nacionālajos parkos, dabas liegumos “Jašas-Bicānu ezers”, “Klintaine”, “Rušonu ezera salas”, “Vesetas palienes purvs”, dabas parkos “Daugavas loki”, “Ogres ieleja”, “Ogres Zilie kalni”, “Dridža ezers”, “Driksnas sils”, “Daugavas ieleja”, “Adamovas ezers”, “Engures ezers”, aizsargājamo ainavu apvidos “Vestiena”, “Augšdaugava”, “Kaučers”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori. Ieteicams pētījums, kā dažādu veidu mežsaimnieciskā darbība (piemēram, ciršu veidi, atjaunošana ar egli) ietekmē sugas atradnes. Pagaidām nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Big-flowered foxglove – Digitalis grandiflora. Rare in Latvia, mainly in the central and eastern parts of the country. In Latvia, it reaches the western border of its range. The EOO is 24,251 km2, and the AOO – 584 km2. There is no data on the earlier recorded localities in the Sēlija region, in the vicinity of Aknīste. No inventories of the earlier recorded and new potential localities have been carried out, except for eastern Kurzeme. The potential IUCN category after a country-scale inventory could be from LC to VU, therefore the species is considered NT. No studies have been conducted in Latvia on the population size and distribution dynamics. The total number of records in Latvia is approximately 300. The number of individuals per site ranges from a few individuals to large groups with several hundred plants. The species is found in pine and spruce forests, broadleaf forests, forest edges, forest glades, gravel pits, mesic meadows, rural parks, roadsides and ditch banks. Large subpopulations are found in forest clearings, but, as the clearings overgrow, their number decreases. The species is threatened by natural succession, as the open habitats overgrow with shrubs and trees and land use change. It may also be unfavourably affected by industrial forestry and intensive soil damage in clearcuts. Due to its decorative appearance, the plant may be collected for ornamental purposes and transplanted into gardens. Approximately 30–40% of the localities have been found in protected areas, e.g. the Krustkalni Strict Nature Reserve and the Gauja National Park. The distribution, population size, and threats must be clarified. Currently, it is not necessary to include D. grandiflora on the list of protected species.
Literatūras saraksts
