Morfoloģija un bioloģija. Liepu parmelīnas laponis ir rozetveida vai nenoteiktas formas, līdz 10–15 cm diametrā, ādains, vairāk vai mazāk piegulošs substrātam. Daivas 3–10 mm platas, cieši piegulošas cita citai, galos paplašinātas ar jomu. Daivu virspuse bāli pelēka vai zilgani pelēka, centrālajā daļā tumšāka, matēta, ar izīdijām. Izīdijas tumšas – brūnganas līdz melnas –, īsas vai garas, vienkāršas vai zarainas, vislabāk attīstītas lapoņa centrālajā daļā. Apakšpuse melna ar biežām rizīnām un brūnganu apmali. Apotēciji līdz 8 mm diametrā, kastaņbrūni, ieliektu disku un nelīdzenu apmali, bieži ar izīdijām. Sporas elipsoidālas līdz lodveida, 7–12 x 5–8 μm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Satur atranorīnu un lekanorskābi. Ķīmiskās reakcijas: lapoņa virsējā daļa reaģē ar kālija hidroksīdu, kļūstot dzeltena. Serde reaģē ar nātrija hipohlorītu un kālija hidroksīdu kombinācijā ar nātrija hipohlorītu, kļūstot sarkana.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Latvijā suga izplatīta nevienmērīgi, zināmas vairāk nekā 20 atradnes, galvenokārt Vidzemē un Latgalē (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 32 709 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 76 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Igaunijā sugas reģionālā populācija mazinās (Lõhmus et al. 2019). Somijā tā ir stabila, bet Zviedrijā suga nav apdraudēta (Pykälä et al. 2019; SLU Artdatabanken 2022). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā neliela, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Aug galvenokārt uz platlapjiem, visbiežāk uz liepām. Galvenokārt sastopama skrajos, labi apgaismotos platlapju mežos, kā arī vecos parkos un alejās (DAP 2025). Retāk konstatēta ES nozīmes aizsargājamā biotopā – vecos jauktos platlapju mežos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Parkveida biotopos un alejās suga ir jutīga pret vecu platlapju koku ciršanu un ieaugšanu krūmos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Aptuveni trešdaļa atradņu atrodas ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Pilskalnes Siguldiņa”, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkā “Daugavas loki”. Jāsaglabā veci platlapji parkveida biotopos, alejās un mežos, parkveida biotopos, iespējams, jāatēno sugas apdzīvotie koki. Pirms rekonstruēt ceļu posmus ar alejām vai gar tiem augošiem veciem lapu kokiem, kā arī parkus, jāinventarizē retās ķērpju sugas, lai rekonstrukcijas un apsaimniekošanas darbus salāgotu ar sugas saglabāšanai nepieciešamajiem pasākumiem. Jāpēta reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika, jāizglīto sabiedrība par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova.
Summary. Parmelina tiliacea is found in North America, Europe and Asia. More than 20 localities are known in Latvia. The EOO is 32,709 km2, and the AOO is 76 km2. This epiphytic species mainly grows on broadleaf trees, most often on lindens. The species is mainly found in sparse, well-lit broadleaf forests, as well as in old parks and alleys. In park-like habitats and alleys, the species is sensitive to felling of old broadleaf trees and their overgrowth in shrubs. It is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. It is a protected species in Latvia, and micro-reserves can be created for the preservation of its habitats. Its legal protection status needs to be maintained. Approximately a third of the localities are situated in protected areas, for example, in the “Pilskalnes Siguldiņa” Nature Reserve, the Gauja National Park and the “Daugavas loki” Nature Park. Old broadleaf trees should be preserved in park-like habitats, alleys and forests; in the park-like habitats, reducing shading around trees inhabited by the species may be necessary.
Literatūras saraksts
