Morfoloģija un bioloģija. Liesmainās dižspulgaines augļķermeņiem sākumā ir lodveidīgi un slēgti apotēciji, vēlāk tie atveras ar zvanveidīgi ielocītu apmali, 1–4 cm plati un 1,0–1,5 cm augsti. Apotēciju ārpuse vaska dzeltena, vēlāk ar zaļganiem plankumiem, kas pārņem visu ārējo virsmu. Kātiņš īss, substrātā. Aski cilindriski, 100–160 x 8–10 μm. Sporas vienšūnas, lodveidīgas, 5–6 μm platas, gludas, bezkrāsainas. Parafīzes pavedienveidīgas, zarainas, galotnē paplašinās līdz 3 μm (Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai nelielās grupās veidojas agri pavasarī neilgi pēc sniega nokušanas uz īsu laiku (pāris dienas) (Kutorga 2020).
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, vietām Āzijā (Japānā). Eiropā atrasta diezgan bieži nemorālajā un boreālajā dabas zonā (GBIF 2022). Latvijā novērota reti. Pirmo reizi konstatēta 1981. gadā valsts D daļā – Tērvetē (E. Vimba, LU Fungārija dati). Mūsdienās zināmas 18 atradnes ar vienmērīgu izplatību dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 44 306 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 80 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Nedzīvās zemsegas saprotrofs. Sastopama uz augsnes vai sūnās galvenokārt priežu, skujkoku, mežos (Kutorga 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību negatīvi ietekmē intensīva priežu mežu apsaimniekošana, vecu un dabisku skujkoku mežu platības mazināšanās. Novērtēta Latvijā kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. To ieteicams iekļaut aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkā “Ogres Zilie kalni”. Pārsvarā atradnes ir ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Sugas aizsardzībai jāsaglabā tai piemēroti biotopi – saimnieciski maz ietekmēti priežu meži. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Golden cup – Caloscypha fulgens. Mainly distributed in Europe, North America, and with places in Asia (Japan). In Europe, it is quite common in the temperate and boreal zones. It is rare in Latvia; currently 18 localities are known, with an even distribution in different regions of the country. The EOO is 44,306 km2, and the AOO – 80 km2. No information is available on changes in the distribution due to a lack of studies; insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is probably less than 1,000. It is a litter saprotroph, and it occurs in coniferous forests, mainly pine, on soil or in mosses. The distribution is negatively affected by the intensive management of pine forests and the reduction in the area of old and natural coniferous forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to the small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. It is found in protected nature areas – the Slītere National Park, and the “Ogres Zilie kalni” Nature Park. Found mostly outside protected areas. The conservation of the species requires the preservation of suitable habitats - undisturbed pine forests. Research is needed on regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology.
Literatūras saraksts
