Morfoloģija un bioloģija. Nedaudz mazāks nekā kuitala, ar proporcionāli īsāku knābi. Apspalvojums pelēkbrūni raibumots (Svensons u. c. 2021). Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem, to kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem, taču ēd arī augu daļas (BirdLife International 2021). Ligzdo uz zemes (Ķerus u. c. 2021). Gājputns, ziemo Āfrikā (BirdLife International 2016).
Izplatība. Cirkumpolārs, bet sadrumstalots ligzdošanas areāls. Lielākie ligzdošanas apgabali Eiropas Z daļā un Aļaskā–Kanādas rietumos. Ziemo okeānu piekrastē no ASV, Spānijas un Taizemes ziemeļos līdz Dienvidamerikas un Āfrikas galējiem dienvidiem un Austrālijai dienvidos (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā mazliet samazinājusies, it īpaši areāla D daļā (Keller et al. 2020). Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav konstatētas būtiskas izplatības pārmaiņas, taču tas var būt skaidrojams ar sugas reto sastopamību un dažādos periodos atšķirīgu purvu izpētes līmeni (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 108 km2 sastopamības apgabals (EOO) – 31 226 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu uzskatītu par apdraudētu (BirdLife International 2016). Eiropas populācijas tendence nav zināma. Krievijas populācijas tendence nav zināma, Baltkrievijā populācija pieaug, bet Igaunijā ir stabila (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 41–65 pāri (82–130 pieaugušu indivīdu). Gan īstermiņā, gan ilgtermiņā populācija ir stabila (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo augstos purvus. Paaudzes ilgums: 7,2 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču tiek iegūta citur Eiropā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka būtiskākie no tiem varētu būt purvu biotopu pakāpeniska degradācija nosusināšanas rezultātā un rekreācijas radīts traucējums ligzdošanas laikā. Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka suga ir jutīga pret putnu gripu, un to varētu apdraudēt šīs slimības uzliesmojumi (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Lietuvainis nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT, taču šajās teritorijās ligzdo lielākā daļa populācijas. Arī nevienai putniem nozīmīgajai vietai lietuvainis nav mērķsuga. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā klaji augstie purvi un jānovērš traucējums ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Whimbrel − Numenius phaeopus. No significant changes in distribution have been recorded in Latvia since the 1980s, which may be due to the rarity of the species and various levels of surveying of bogs at different periods. The AOO of the breeding population is 108 km2, the EOO – 31,226 km2. The breeding population is estimated at 41–65 pairs (82–130 adult individuals). The population is stable both in the short term as well as in the long term. Inhabits raised bogs. In Latvia, threats have not been studied, but it is likely that the most important threats could be the gradual degradation of bog habitats due to drainage and recreational disturbance during the breeding season. The European-level assessment indicates that the species is susceptible to avian influenza and could be threatened by future outbreaks of this disease. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of open raised bogs and elimination of disturbances during the breeding season are required for the protection of the species.
Literatūras saraksts
