Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–150 cm augsts lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem. Veido skrajus cerus. Stiebri stāvi, ap 4 mm diametrā, kaili. Lapas mīkstas, pelēkzaļas, 4–12 mm platas, lineāras, plakanas. Lapas mēlīte strupa, 0,25–4 mm gara, gals sīkzobains vai mazliet šķeldrains. Ziedkopa vienpusēja, skraja 15–30 cm gara skara ar tieviem, nokareniem zariem. Ziedi vārpiņās pa 4–6. Vārpiņas 5–10 mm garas, sāniski saplacinātas. Vārpiņas plēksnes divas, lancetiskas, nevienādas, strupas, īsākas nekā ziedplēksnes. Ziedplēksnes divas, gandrīz vienādas. Akota nav. Auglis – sīks grauds. Zied jūnija beigās un jūlijā (Cepurīte 2003; Priedītis 2014). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 400–1500 m, raksturīga epizoohorija (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Eirāzijas mērenajā un vēsajā joslā nevienmērīgi sastopama mežu suga – Eiropas Z daļā areāla R malā salīdzinoši visbiežāk sastopama Somijā (Priedītis 2014). Igaunijā diezgan reti, galvenokārt DR un A daļā (Kukk, Kull 2006; Kukk et al. 2016). Lietuvā zināmas tikai astoņas atradnes (Sinkevičienė et al. 2003; Gudžinskas 2007; Sinkevičienė 2021). Latvijā sastopama reti – galvenokārt centrālajā un A daļā, ļoti reti R daļā. Latvija atrodas areāla R malā (Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 43 550 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 256 km2.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav zināms. Suga aug nelielās grupās, kurās ir daži līdz vairāki desmiti indivīdu (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Visā izplatības areālā suga aug galvenokārt strautu malās staignos platlapju vai jauktos, retāk egļu mežos. Lietuvā tā aug jauktās melnalkšņu Alnus glutinosa, parastās egles Picea abies, parastā oša Fraxinus excelsior mežaudzēs, mikroreljefa pazeminājumos (Gudžinskas, Sinkevičiene 2002). Latvijā konstatēta auglīgos, mēreni mitros un pārmitros dabiskajos skujkoku, jauktos un lapu koku mežos, meža strautu malās. Parasti minēti melnalkšņu dumbrāji, melnalkšņu-egļu dumbrāji (DAP 2023). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud mežizstrāde, vecu dabisku mežaudžu pārveidošana par monokultūrām un mežu susināšana.
Aizsardzība. Suga sastopama vismaz 11 ĪADT, kurās atrodas lielākā daļa populācijas. Bagātīgākās atradnes ir dabas liegumos “Kadājs”, “Virguļicas meži”, “Mežole” un “Aizkraukles purvs un meži”. Lai aizsargātu sugu, ir izveidoti divi mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība un populācijas lielums. Lai aizsargātu sugu, jāveido jauni mikroliegumi vai jāpaplašina ĪADT. Nav pieļaujama mežizstrāde sugas dzīvotnēs un to susināšana.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Glyceria lithuanica is rare in Latvia, occurring almost exclusively in the central and eastern parts of the country, and very rare elsewhere. It grows in small groups in fertile, damp and wet natural coniferous, mixed and deciduous forests and on banks of forest streams. The AOO is 256 km2, and the EOO – 43,550 km2. In Latvia, the species is threatened by intensive forest management (clear-cuts) in old-growth forests and transformation of them into planted monocultures and forest drainage. The population size is unknown in Latvia. The species occurs in at least 11 protected areas. Thus, the largest percentage of the known population may occur in protected areas. The richest populations are known from the following areas: the “Kadājs”, “Virguļicas meži”, “Mežole” and “Aizkraukles purvs un meži” Nature Reserves. The designation of new microreserves or the enlargement of the existing protected areas is recommended. Targeted species’ inventories and estimation of the population size are necessary. Logging and drainage in the species’ habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
