Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Augi līdz 2 cm augstās, blīvās, zaļās vai olīvzaļās spilvenveida velēnās. Lapas 1,2–2,7 mm garas, eliptiskas vai otrādi olveida. Mitras lapas – taisnas, sausas – izliektas līdz līkumotas, reti cirtainas. Perihēcija lapas nedaudz lielākas nekā citas lapas un ar platāku pamatni. Sporofīts īss (1,8) 2,0–3,8 (4,0) mm. Setas 0,9–2,1 (3,0) mm garas, sporangiji nedaudz pacelti virs perihēcija. Pēc sporu izsēšanās sausā stāvoklī sporangiji ir īsi cilindriski vai vāzes formā, pakāpeniski sašaurinoties setas virzienā, ar platu, apaļu atveri, bez sašaurinājuma zem vācelītes atveres. Sporangiji ir gaiši līdz brūngani dzelteni ar astoņām tumšākām, izteiktām ribām. Rievas starp tām – platas, nedaudz līkumotas vai neregulāras. Ribas veido 2–4, no pārējo šūnu krāsas atšķirīgas, vienmērīgi gaišdzeltenu eksotēcija šūnu rindas. Eksostomu veido astoņi pāri zobiņu. Sausam sporangijam šie zobiņi ir atliekti un cieši pieguloši. Endostomu parasti veido astoņi tievi un trausli segmenti, sasniedz 2/3 zobiņu garuma, gandrīz lineāri, dažos posmos divrindu, ar plānām šķērssienām. Sausi segmenti ir ieliekti, taisni vai atliekti, puscaurspīdīgi lejasdaļā un caurspīdīgi augšdaļā. Operkulums bieži ar oranži sarkanu, dažreiz zaļu malu (Caparrós et al. 2016 a, b; Blockeel 2017; Fedosov, Ignatova 2018). Viegli sajaucama ar vidējo sprogaini U. intermedia un parasto sprogaini U. crispa s. str. Atšķirībā no tām U. crispula raksturīgas īsākas un mazāk cirtainas lapas ar šaurāku lapas pamatni, ar mazāk izteiksmīgu hialīna šūnu rindu gar lapas malu, īsāku setu, garāku sporangija kaklu un konisku kaliptru.
Izplatība. Sugai ir boreālās zonas un mērenā klimata joslas vidēji okeānisks izplatības areāls. Plaši sastopama Eiropas centrālajā daļā, Apvienotajā Karalistē un Fenoskandijā. Āzijā konstatēta, piemēram, Kamčatkas pussalā, Sahalīnā, Japānā. Sastopama arī Ziemeļamerikā – visvairāk austrumos (Hodgetts 2019; GBIF 2023). Latvijā sugai ir zināma tikai viena atradne Vidzemē Līgatnē netālu no Rāmnieku strauta ietekas Gaujā (I. Leimanis, 2021). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt. Bez sīkas herbāriju izpētes precīza sugas izplatība nav zināma, bet, iespējams, tā ir lielāka.
Populācija. Eiropā sugai ir bagātīgas reģionālās populācijas, bet par to stāvokli nav informācijas (Hodgetts 2019). Nav datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām.
Biotopi un ekoloģija. Suga pārsvarā sastopama kā epifīts biotopos ar augstu gaisa mitrumu – mežos gravās, strautu un upju ielejās, mitros lapu koku un egļu mežos, mistrotos palieņu un nogāžu mežos uz dažādu sugu krūmu, lapu koku un egļu zariem un stumbriem. Apvienotajā Karalistē konstatēta uz ošu, melnalkšņu, kārklu, Eiropas dižskābaržu, āra bērzu zariem vai stumbriem (Blockeel 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā kā galvenais sugas apdraudējums ir noteikts gaisa piesārņojums ar sēra dioksīdu. Tā daudzumam atmosfērā mazinoties, citi būtiski draudi sugai nav identificēti (Hodgetts 2019). Latvijā galvenie draudi nav zināmi, potenciāli tās varētu būt mikroklimata izmaiņas, kas ir iespējamas mežizstrādes ietekmē, jo citur pasaulē Latvijā vienīgā atradne ir mitros nogāžu un palieņu mežos. Neskaidras apdzīvotās platības dēļ suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā, un juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Vienīgā atradne ir Gaujas Nacionālajā parkā. Jāuzlabo ekspertu šīs sugas atpazīšanas prasmes, jāpēta suga tās atradnēs un jāmeklē potenciāli piemērotos biotopos, lai noskaidrotu tās izplatību, ekoloģiju, draudus.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ivars Leimanis, Ansis Opmanis.
Summary. Crisped pincushion – Ulota crispula. The moss is widely distributed in Central Europe, the United Kingdom and Fennoscandia. It is also found in North America and Asia. The species was first found in Latvia by I. Leimanis in 2021. In Latvia, the species has only one known locality in Vidzeme. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. Without detailed herbarium studies, the exact distribution of the species is unknown, but it is likely to be higher. Data are lacking on the size and changes of the regional population in Latvia. The species is mainly found as an epiphyte in habitats with high humidity – in forest stands in ravines, stream and river valleys, moist deciduous and spruce forests, in mixed floodplain and slope forests on branches and trunks of various shrubs, deciduous trees and spruces. The main threat in Latvia is unknown, potentially it could be related to changes in the microclimate caused by logging, as both elsewhere in the world and in Latvia the only occurrence of the species is in wet slope and floodplain forests. Due to unclear AOO, it is listed as Data Deficient (DD). The species is not included on the list of protected species of Latvia. It does not require legal protection status. The only locality is in the Gauja National Park. Species identification skills should be improved, and the species should be studied at its localities and searched in potentially suitable habitats to determine its distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
