Morfoloģija un bioloģija. Vasarzaļš 2–4 m augsts krūms, retāk koks. Zari ar apmēram 1 cm gariem, taisniem ērkšķiem. Lapas pamīšus, rombiskas vai otrādi olveidīgas, 1,5–5,5 cm garas, šķeltas apmēram līdz pusei trijās vai piecās aszobainās, smailās daivās, pamats ķīļveida, virspuse košzaļa, apakšpuse gaišāka. Ziedkopa mazziedaina, pusvairogveida vai gandrīz čemurveida, ziedkāti ar retiem matiņiem. Hipantijs parasti ar matiņiem, kauslapas iegareni lancetiskas, ziedēšanas laikā atliekušās, vainaglapas piecas, baltas. Augļi spilgti sarkani, 0,9–1,5 cm gari, abos galos mazliet saspiesti, kauslapas stāvas, galā cieši kopā sakļāvušās, kauliņš viens. Zied maijā. Augļi nogatavojas septembrī un oktobrī (Циновскис 1971; Cinovskis 2003). Sēklu izplatīšanās notiek galvenokārt ar dzīvniekiem.
Izplatība. Sugas dabiskais izplatības areāls mērenajā joslā iekļauj Rietum- un Centrāleiropu, Skandināvijas D daļu, Poliju, Baltkrieviju. Polijā un Čehijā suga sastopama ļoti reti (Gostynska-Jakuszewska, Hrabetova-Uhrova 1983), Igaunijā tikai Sāmsalā, Lietuvā reti, galvenokārt Nemunas un Minijas ielejās (Cinovskis 1996). Latvijā suga sasniedz areāla ZA robežu. Sastopama tikai valsts R daļā, galvenokārt Abavas senielejā un Vanemas paugurainē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 1154 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām valstī nav veikti.
Populācija. Latvijā atrasti tikai atsevišķi indivīdi. 2021. gadā tika pārbaudītas deviņas agrāk konstatētās atradnes (NBD herbārija dati), suga tika konstatēta tikai trijās no tām, kopumā līdz 30 krūmi, tomēr ticams, ka patiesais indivīdu skaits ir lielāks. Vairumā atradņu tika konstatēti tikai sugas hibrīdi, līdz ar to var uzskatīt, ka populācijas mazināšanos ir izraisījusi hibridizācija ar citām vilkābeļu sugām.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama sausos zālājos un krūmājos pauguru un upju ieleju nogāzēs un terasēs, ezeru krastos mālainās un grantainās augsnēs (Cinovskis 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud hibridizācija ar citām vilkābeļu Crataegus L. ģints sugām. Hibrīdi ir ātraudzīgāki, ražīgāki, konkurētspējīgāki. Reizēm Lindmaņa vilkābeles indivīdi tiek iznīcināti nezināšanas vai nepazīšanas dēļ. Iespējamais apdraudējums ir piemērotu atklātu un daļēji atklātu dzīvotņu (zālāju, krūmāju) aizaugšana ar kokiem sukcesijas rezultātā.
Aizsardzība. Lielākā daļa sugas atradņu atrodas ārpus ĪADT. Konstatēta dabas parkā “Abavas senleja”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana, veicot regulārus apsaimniekošanas pasākumus – ierobežojot citu sugu koku un krūmu apauguma veidošanos, tostarp citu sugu vilkābeļu izplatību sugas dzīvotnēs. Jāizstrādā sugas aizsardzības plāns.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Lindman’s hawthorn – Crataegus lindmanii. In Latvia, it reaches the north-eastern border of the range, and occurs in the western part of the country, mainly in the River Abava Valley and the Vanema Upland. The AOO is 12 km2, and the EOO – 1,154 km2. Studies on distribution changes in Latvia have not been conducted. The species grows as single individuals or in small groups. In 2021, nine previously known sites were surveyed, of which C. lindmanii was found in only three places, in total up to 30 individuals; however, the true number of individuals in Latvia is likely higher. At most sites, only hybrids of the species were found, so it can be assumed that the population has decreased due to hybridisation with other Crataegus L. species. Hybrids are faster-growing, more productive, and more competitive. In Latvia, C. lindmanii grows in dry grasslands and shrublands on the slopes and terraces of hills and river valleys, on the shores of lakes in clay and gravel soils. Sometimes individuals of C. lindmanii are destroyed due to ignorance or failure to recognise them. A possible threat is natural succession that leads to the loss of open and semi-open habitats (grasslands and shrublands). Most of the species’ localities are situated outside protected areas. It has been found in the “Abavas senleja” Nature Park. For the conservation of C. lindmanii, the population size and distribution dynamics should be studied. The conservation of suitable habitats for the species must be ensured by eliminating overgrowth with other woody species and preventing the spread of other Crataegus L. species in the localities of C. lindmanii.
Literatūras saraksts
