Morfoloģija un bioloģija. Lodveida sferoforas laponis ir stāvs, veido 1–10 cm augstus koraļļveida irdenus vai blīvus, pelēkbrūnganus, bāli olīvkrāsas, dažreiz brūnganus ar sarkanīgu nokrāsu krūmveida lapoņus. Zari ļoti zaroti, apaļi, 0,8–1,5 mm diametrā, balti, galos spīdīgi. Apotēciji apaļi, 1,0–3,5 mm diametrā, novietoti primāro un sekundāro zaru galos. Ekscipuls attīstās nevienmērīgi. Himēnijs bezkrāsains. Parafīzes vāji attīstītas, tievas. Aski cilindriski. Sporas apaļas vai īsi elipsoidālas, bezkrāsainas, vēlāk zaļganas līdz tumši violeti zilganmelnas, 7–15 µm diametrā (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Serde reakcijā ar kālija hidroksīdu kļūst dzeltena, ar Lugola šķīdumu – zila, ar parafenilēndiamīnu – dzeltena.
Izplatība. Kosmopolītiska suga, sastopama Eirāzijā, retāk Ziemeļ- un Dienvidamerikā. No Latvijas kaimiņvalstīm suga ir konstatēta tikai Igaunijā. Latvijā zināmas divas atradnes. Vēsturiskā atradne konstatēta 19. gs. beigās Kurzemē, Šlīteres apkārtnē, un mūsdienās tiek uzskatīta par izzudušu. Mūsdienās suga konstatēta 2021. gadā Vidzemē, Līgatnē (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav datu par sugas populācijas izmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija ir ļoti maza – līdz 50 pieaugušiem indivīdiem.
Biotopi un ekoloģija. Epilītiska suga. Ārpus Latvijas suga sastopama gan uz koku zariem un mizas, gan uz augsnes. Latvijā vienīgā mūsdienu atradne ir uz smilšakmens atseguma. Iespējams, suga atrodama arī jūras tuvumā vecos dabiskos mežos ar ļoti augstu un stabilu gaisa mitrumu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir smilšakmens nogruvumi, kā arī smilšakmens atsegumu bojāšana (gravēšana, apauguma nokasīšana u. c.). Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā, tās dzīvotņu aizsardzībai paredzot iespēju veidot mikroliegumus. Vienīgā sugas atradne ir Gaujas Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes un jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, jāizglīto sabiedrība par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova.
Summary. Sphaerophorus globosus is a cosmopolitan species that is found in Eurasia, and less commonly – in North and South America. In the neighbouring countries of Latvia, the species is only known in Estonia. Two localities are known in Latvia. The historical locality was discovered in the late 19th century in Kurzeme Region, near Šlītere, and is now considered extinct. In 2021, the species was recorded in Vidzeme Region – in Līgatne. The EOO and the AOO are 4 km2. An epilithic species. Outside Latvia, the species can be found on tree branches and bark, as well as on soil. The only contemporary locality in Latvia is situated on a sandstone outcrop. The species may potentially be found in old natural forests near the sea, with very high and stable humidity as well. The main threats include sandstone landslides, as well as damage to sandstone outcrops (engraving, removal by scraping, etc.). Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. The species must be included on the list of protected species, with the possibility of creating micro-reserves for the protection of its habitats. The only locality of the species is in the Gauja National Park.
Literatūras saraksts
