Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Ļoganā kolēma

Collema flaccidum (Ach.) Ach.

 
Stipri apdraudēta (EN)

Ļoganā kolēma

Collema flaccidum (Ach.) Ach.

Foto: Ivars Leimanis – ļoganā kolēma.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Collemataceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Igaunija (EN 2019), Somija (LC 2019), Lietuva (EN 2021), Zviedrija (LC 2020).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
   
Biotopi: 1.4. Mērenās joslas mežs.
    Draudi: 7.2. Dambji un ūdens saimniecības/ izmantošana, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Ļoganās kolēmas laponis ir 3–6 cm diametrā, lapveida, apaļš vai nenoteiktas formas, plāni ādains, virspusē olīvzaļgans vai zaļganmelns ar platām krokām, izīdijām un mazām daiviņām, kas ir vienādā krāsā ar laponi (jauni lapoņi gludi). Daivas apaļas, reti sekli iegrieztas, plakanas vai pacilus. Apakšpuse gaišāka, zaļganpelēka, ar iedobumiem atbilstoši krokām un pūslīšiem virspusē. Substrātam piestiprinās ar baltganām rizīnām. Apotēciji attīstās ļoti reti (A. Piterāns, nepubl. materiāli).

Izplatība. Suga galvenokārt sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā. nevienmērīgi izplatīta Āzijā, konstatēta arī Austrālijā un Jaunzēlandē. Latvijā sugai ir 11 atradnes dažādos valsts reģionos (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 18 910 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2. Lielākā daļa atradņu konstatētas pēc 2018. gada un vēl vairākas pēc sugas izzušanas riska izvērtējuma veikšanas (DAP 2025).

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Kvantitatīvi pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti. vērtējama kā maza pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.

Biotopi un ekoloģija. Epilītiska un epifītiska suga. Latvijā galvenokārt aug uz sezonāli applūstošiem akmeņiem upēs, uz koku saknēm un koku daļām, kas atrodas gar upēm. Sugas izplatība ir cieši saistīta ar ES aizsargājamiem biotopiem – upju straujtecēm un dabiskiem upju posmiem. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Galvenie draudi ir dambji (tostarp bebru veidotie) un citi ūdenslīmeņa režīmu mainošie faktori, upju piesārņojums, kā arī mežizstrāde atradņu tuvumā (mežos gar upēm). Domājams, suga ir jutīga pret apgaismojuma maiņām (noēnojuma zudumu). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).

Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Gandrīz visas atradnes ir ĪADT dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Kaļķupes ieleja” un “Mugurves pļavas”, Slīteres un Gaujas Nacionālajos parkos. Sugas aizsardzībai 2024. gadā ir izveidots arī viens mikroliegums valsts DR daļā. Jāaizsargā sugas atradnes, nepieļaujot to pārveidošanu, mežizstrādi upes krastos u. c. sugu apdraudošas darbības. Ja atradņu vietās upēs veidojas aizsprosti vai sanesumi, jāattīra upju posmi. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.

Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.

Summary. Collema flaccidum is mainly found in Europe and North America. It is unevenly distributed in Asia and is also found in Australia and New Zealand. There are 11 localities of the species, in different regions of Latvia. The EOO is 18,910 km2, and the AOO is 44 km2. An epilithic and epiphytic species. In Latvia, it mainly grows on seasonally flooded boulders in rivers, on tree roots and parts of trees along rivers. The distribution of the species is closely linked to its habitat – river riffles and natural river reaches. The main threats include dams (including those built by beavers) and other factors that alter the water level regime, pollution of rivers, as well as logging in the vicinity of the localities (in forests along rivers). The species is likely to be sensitive to changes in light (loss of shade). Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. Almost all of the localities are situated in protected areas, and one micro-reserve has been established for the protection of the species. The localities of the species must be protected by preventing conversion, logging on river banks and other activities that threaten the species. If dams or silting develop in rivers near the localities, the respective river sections must be cleaned.

Literatūras saraksts

  • Auniņš, A. (red.). 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums. Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 353 lpp.
  • Āboliņa, A., Piterāns, A., Bambe, B. 2015. Latvijas ķērpji un sūnas. Taksonu saraksts. Salaspils: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, DU AA Saule, 213.
  • DAP 2025. Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols“. https://ozols.gov.lv/ozols/ [skatīts 01.07.2025.].
  • Degtjarenko, P., Kaupuža, R., Motiejūnaitė, J., Randlane, T., Moisejevs, R. 2024. Toward the first Red List of Latvian lichens according to the IUCN criteria. Plant Biosystems – An International Journal Dealing with All Aspects of Plant Biology, 158(6): 1244–1252.
  • Piterāns, A. 2001. Latvijas ķērpju konspekts. Latvijas Veģetācija, 3: 5–45.
Projekta finansētāji un partneri