Morfoloģija un bioloģija. Maza vai vidēja izmēra vienmājas aļģe. Lapoņa galvenā ass 10–40 (50) cm gara. Laponis stingrs, lokans un slaids, parasti bagātīgi zarots, gaiši līdz tumši zaļš vai brūngani zaļš, parasti bez inkrustācijas, retāk viegli inkrustēts. Lapoņa galvenā ass 0,4–1,5 mm diametrā, bez mizas, dzelonīšiem un pielapām. Lapoņa posmi 1,5–2,0 reizes garāki nekā īszari, reti īsāki nekā tie, sevišķi lapoņa galotnes virzienā. Katrā mezglā 6–8 vienkārt zaroti īszari. Īszari 1,5–3 (6) cm gari, taisni vai ieliekti, vienādi sterilie un fertilie, vecākajos dzinumos īsāki nekā posmi, dzinumu galos aptuveni tikpat gari kā posmi, parasti neveido galviņas. Posmu garums 0,5–2,0 cm. Īszaru gala (apikālo) segmentu veido viena šūna, kuras apekss ir strups, dažkārt pakāpeniski sašaurināts un ar izteikti uzbiezinātu šūnapvalku. Oogoniji pa vienam vai 2–3, bez vainadziņa, atrodas īszaru mezglos, spirālās šūnas veido (6) 8–9 vijumus. Gametangiji bez gļotapvalka. Oospora elipsveidīga, tumšbrūna vai melna, ar (5) 6–8 stipri izteiktām ribām. Nobrieduši anterīdiji lodveida, zaļganbrūni, atrodas īszaru galos (Голлербах, Красавина 1983; Rudzroga 1995; Krause 1997; Zviedre 2008; Urbaniak, Gąbka 2014).
Izplatība. Kosmopolītiska suga, plaši izplatīta Eiropā, sastopama arī Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Āfrikā, Āzijā, Okeānijā (Havaju salās). Eiropā zināma visās valstīs, kas robežojas ar Baltijas jūru, kā arī daudzviet citur un salu valstīs (Krause 1997; Schubert, Blindow 2003; Langangen 2007). Baltijas jūras reģiona valstīs suga bieži konstatēta Zviedrijā, Somijā un Dānijā, reti arī Polijā un Vācijā (GBIF 2023). Igaunijas kontinentālajā daļā suga atrasta vietām ezeros (Skuja 1928; Pork 1954). Lietuvā suga vietām atrasta ezeros un arī Nemunēles (Nemunėlis) upē (Трайнаускайте 1970). Latvijā sastopama pareti atbilstošos biotopos visā teritorijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 65 436 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 400 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija vērtējama kā samērā liela un stabila. Reģionālās populācijas lielums Latvijā nav precīzi zināms, bet salīdzinoši ir diezgan liels.
Biotopi un ekoloģija. Tīru ūdeņu indikatorsuga, kas piesārņojuma ietekmē izzūd. Sastopama pārsvarā dziļos dzidrūdens eitrofos līdz mezotrofos, sevišķi lobēliju-ezereņu un glīveņu, ezeros, retumis arī brūnūdens un atsevišķos kaļķainos ezeros, lēni tekošās upēs, dīķos un citās mākslīgās ūdenstilpēs no nedaudzu centimetru līdz 10 m dziļumam, smilšainā, daudz retāk dūņainā gruntī skābos, neitrālos vai pat nedaudz sārmainos apstākļos, retāk lēni tekošās upēs, strautos un dīķos (Dąmbska 1964; Krause 1997; Urbaniak, Gąbka 2014). Latvijā tai ir samērā šaura ekoloģiskā niša un tā aug galvenokārt tīros dzidrūdens mezotrofos, kā arī vāji un mēreni eitrofos (tostarp lobēliju-ezereņu) ezeros ar dzidru ūdeni (ūdens dzidrība vairāk nekā 2,5 m), retāk tīros vecupju ezeros, dzidros meža strautos un tīrās ūdenskrātuvēs (karjeros) smilšainā un dūņainā gruntī līdz 7 m dziļumam (Skuja 1928; Ozoliņa 1931; Suško 1993, 1994, 1996, 2010ab, 2014, 2015, 2017; Zviedre 2008; Urtāns 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru aizaugšana, ūdens kvalitātes pasliktināšanās, intensīva lauksaimniecība, meža zemju hidromeliorācija, intensīva rekreācija, apbūve. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd apakšpopulācijas ir stabilas, bet situācija var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama augu suga. Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. To šobrīd aizsargā deviņu īpaši aizsargājamu ezeru biotopu ietvaros. Suga konstatēta ĪADT: Gaujas un Rāznas Nacionālajos parkos, dabas parkos “Dridža ezers”, “Svente”, aizsargājamo ainavu apvidos “Augšzeme”, “Augšdaugava”. Lai to aizsargātu, Latvijā ir jāveido jauna ĪADT Siverā, Ārdavā un Cierpā, kas kopā ar tagadējo dabas parku “Dridža ezers” un dabas liegumu “Ojatu ezers” un “Čertoka ezers” apvienojama jaunā teritorijā “Sauleskalna ezerzeme”. Lai labāk aizsargātu sugu, jāveic atradņu apsekošana un monitorings, kā arī jāturpina papildināt zināšanas par tās izplatību Latvijā. Jāizstrādā sugas aizsardzības un biotopu apsaimniekošanas plāns.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Smooth stonewort – Nitella flexilis. Monoecious algae. It is found in North America and South America, Africa, Asia, Oceania (Hawaii) and is widespread in Europe, but has not yet been found in Australia. In Latvia, the species occurs rather rarely in habitats that are suitable for it throughout the territory. AOO is 400 km2, and EOO is 65,436 km2. The size of the regional population in Latvia is not known exactly, but it is rather large. In Latvia, the species grows mainly in clean clear-water mesotrophic, as well as in weakly and moderately eutrophic lakes with clear water, less frequently in clean oxbow lakes, clear forest streams and clean reservoirs (quarries) on sandy and muddy bottoms up to 7 m depth. In Latvia, the species is threatened by overgrowing of lakes, deterioration of water quality, intensive agriculture, hydro-remediation of forest land, intensive recreation, and construction. It is assessed as Near Threatened (NT) as populations of the species are currently stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the area occupied by the species declines. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The species is currently protected in nine specially protected lake habitats. The species has been found in protected nature territories – the Gauja and Rāzna National Parks, the “Dridža ezers” and “Svente” Nature Parks, and the “Augšzeme” and “Augšdaugava” Protected Landscape Areas. To protect it, a new protected nature territory should be created in Latvia in Sivers, Ārdavs and Cierps lakes, which together with the current “Dridža ezers” Nature Park and the “Ojatu ezers” and “Čertoka ezers” Nature Reserves should be merged into a new “Sauleskalna ezerzeme” Nature or National park. In order to improve the conservation of the species, its localities should be surveyed and monitored, and knowledge of its distribution in Latvia should be further developed. A species conservation and habitat management plan should be developed.
Literatūras saraksts
