Atgriezties
Trūkst datu (DD)

Lucernas slaidbite

Rhophitoides canus (Eversmann, 1852)

 
Trūkst datu (DD)

Lucernas slaidbite

Rhophitoides canus (Eversmann, 1852)

Foto: Julia Moning, CC BY 4.0 lucernas slaidbite.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: slaidbites Halictidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: DD, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2023.
Statuss tuvējās valstīs: –.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 4.4. Mērenās joslas zālājs.
    Draudi: –.
    Aizsardzības pasākumi: –.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: 2. kat. (1998).

 

Morfoloģija un bioloģija. Lucernas slaidbite ir 78 mm gara. No citām dzimtas sugām atšķiras ar spārnu dzīslojumu (priekšspārns ar divām submarginālajām šūnām, bazālā dzīsla taisna, neizliekta), sejas vairoga formu (tas ir īsāks nekā virslūpa un izteikti izliekts), galva aiz acīm nav vienmērīgi noapaļota, piere bez pārveidotu sariņu dzelkšņiem. Vēdera augšējie posmi galos ar izteiktām sariņu joslām (sariņi var būt arī skraji izvietoti). Vienīgā šīs ģints suga Baltijas valstīs, un tai līdzīgu sugu reģionā nav. Kāpuri balti, resni, bez ekstremitātēm. Pieaugušie indivīdi (imago) lido no jūnija vidus līdz augustam. Mēdz veidot blīvas kolonijas. Suga nektāru vāc pārsvarā no tauriņziežiem it īpaši lucernām Medicago spp. – un apmeklē, piemēram, sējas lucernas M. sativa sējumus (Pesenko et al. 2000; Amiet et al. 2001; Westrich 2018).

Izplatība. Suga sastopama Eirāzijas R daļā. Izplatības areāls stiepjas no Rietumeiropas līdz Centrālāzijai, taču suga galvenokārt sastopama Eiropas centrālajā un DA daļā. Piemēram, Polijā zināmās sugas atradnes koncentrējas galvenokārt valsts DA reģionos. Nav sastopama Skandināvijā un Igaunijā (Pesenko et al. 2000; GBIF 2022; eElurikkus 2022). Latvija, iespējams, atrodas uz sugas izplatības areāla Z robežas. Suga pēdējoreiz atrasta valsts centrālajā daļā Skrīveros 1979. un 1980. gadā (Poikāns 1982). Pirms tam konstatēta arī Bauskā un Aizkrauklē (Tumšs 1973). Mēģinājumi konstatēt sugu pēdējos gados nav vainagojušies panākumiem. Trūkst datu sugas sastopamības apgabala (EOO) un apdzīvotās platības (AOO) aprēķināšanai.

Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālajām populācijām Latvijā un citur areālā nav veikti. Eiropā suga novērtēta neapdraudēta (LC), tas varētu liecināt par stabilu Eiropas reģionālās populācijas stāvokli (Nieto et al. 2014). Sugas statuss Latvijā ir neskaidrs.

Biotopi un ekoloģija. Suga saistīta ar atklātiem sausiem zālājiem, saulainām nogāzēm un mežmalām, var apdzīvot arī tauriņziežu kultūras, piemēram, sējas lucernas sējumus (Pesenko et al. 2000; Amiet et al. 2001; Westrich 2018). Latvijā nav konstatēta kopš 1980. gada, tādēļ nav iespējams precīzi aprakstīt sugas apdzīvotos biotopus.

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Galvenais drauds nav noteikts. Sugas izzušanas riska novērtēšanai trūkst informācijas, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).

Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos, lai apstiprinātu sugas sastopamību Latvijā un novērtētu reģionālās populācijas lielumu, tendences, ekoloģiju. Iepriekš zināmās atradnes netiek aizsargātas.

Autors: Uģis Piterāns.

Summary. Sweat bee – Rhophitoides canus. A Western Palaearctic species. The distribution range extends from Western Europe to Central Asia, but the main population is concentrated in Central and south-eastern Europe. Not present in Scandinavia and Estonia (Pesenko et al. 2000; GBIF 2022; eElurikkus 2022). Latvia is located at the northern extent of the distribution range. The species was last observed near Skrīveri in 1979 and 1980 (Poikāns 1982) and earlier also was found near Aizkraukle and Bauska (Tumšs 1973). The species was not rediscovered during the fieldwork in 2020–2022. There are not enough data available to calculate the EOO and AOO. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The European regional population is considered stable (Nieto et al. 2014). The species is bound to dry open grasslands, sun-exposed slopes and forest edges, but is also reported to inhabit agricultural land, such as alfalfa fields (Pesenko et al. 2000; Amiet et al. 2001; Westrich 2018). Since the species has not been recorded in Latvia since 1980, its habitats remain unknown. The main threat is unknown as well, and the species is assessed as Data Deficient (DD). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. All previously known sites are outside protected areas. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Poikāns 1998). It is necessary to search for the species in potentially suitable habitats to clarify the size of the population and its trends and ecology.

Literatūras saraksts

  • Amiet, F., Müller, A., Neumeyer, R. 2014. Apidae 2 – Colletes, Dufourea, Hylaeus, Nomia, Nomioides, Rhophitoides, Rophites, Sphecodes, Systropha. Fauna Helvetica, 4. Centre Suisse de Cartographie de la Faune & Schweizerische Entomologische Gesellschaft. Neuchâtel, 240.
  • eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/670820 [skatīts 20.10.2022.].
  • GBIF 2022. Rhophitoides canus in GBIF Secretariat. GBIF Backbone Taxonomy. https://www.gbif.org/species/9445413 [skatīts 20.10.2022.].
  • Nieto, A., Roberts, S.P.M., Kemp, J., Rasmont, P., Kuhlmann, M. et al. 2014. European Red List of Bees. Luxembourg: Publication Office of the European Union, 96.
  • Pesenko, Yu.A., Banaszak, J., Radchenko, V.G., Cierzniak, T. 2000. Bees of the Family Halictidae (excluding Sphecodes) of Poland: Taxonomy, Ecology, Bionomics. Bydgoszcz: Pedagogical University, 348.
  • Poikāns, M. 1982. Latvijas bišu (Hymenoptera, Apoidea) fauna un ekoloģija 2. Latvijas Entomologs, 25: 41–58.
  • Poikāns, M. 1998. Lucernas slaidbite Rophitoides canus Eversmann, 1852. Grām.: Spuris, Z. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 4. sējums. Bezmugurkaulnieki. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Rīga, 192–193.
  • Tumšs, V. 1973. Materiāli Latvijas bišu (Hymenoptera, Apoidea) faunai II. Latvijas Valsts universitātes Zooloģijas muzeja raksti, 11: 5–33.
  • Westrich, P. 2018. Die Wildbienen Deutschlands. Ulmer. Stuttgart, 824. 
Projekta finansētāji un partneri