Morfoloģija un bioloģija. Maisveida solorīnas laponis ir lapveida, rozetveida, 2–6 cm plats, mitrā stāvoklī zaļgans, pelēkzaļgans, bet sausā laikā sarkanbrūns līdz tumši sarkanbrūns, trausls, matēts, kails vai ar nelielu bālganu apsarmi. Lapoņa apakšpuse bāla, gaiši rozā, dzeltenīga vai mazliet brūngana, ar reducētām dzīslām, retām rizīnām un pūšļveida izciļņiem no apotēciju iespiedumiem. Cefalodijas endogēnas, novietojas zem augšējās mizas, veidojot pacēlumus mizas kārtā. Apotēciji apaļi, sarkanīgi melni, sarkanbrūni melni līdz tumši melni, 2–5 mm diametrā, stipri iespiesti laponī, veidojot maisveida iedobes. Sporas divšūnu, tumši sarkanbrūnas, 32–50 x 18–30 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga izplatīta Z puslodē. Mazāk sastopama Āzijas centrālajā un A daļā. Latvijā zināmas četras atradnes, trīs no tām Līgatnes un Lielstraupes (1973., 2013. un 2020. gads) un viena Pļaviņu apkārtnē (2006. gads) (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Vēsturiskās atradnes ir arī Kuldīgas un Staburaga apkārtnē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 378 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lieluma izmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija ir maza, kopējais indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epilītiska suga, Latvijā sastopama ļoti reti, pārsvarā uz lodīšu smilšakmens (vai citiem kaļķainiem) atsegumiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie draudi ir saistīti ar to, ka sugai pieejamo substrātu ir samērā maz, tie ir nelielās platībās un dabiski aizaug. Papildu apdraudējums ir arī, piemēram, tūristu veiktā atsegumu bojāšana. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz arī iespēja veidot mikroliegumus. Trīs no četrām zināmajām atradnēm ir Gaujas Nacionālajā parkā, turklāt divas no tām dabas rezervāta zonā. Jānodrošina sugas apdzīvotā substrāta aizsardzība, kā arī sugas atradnes jāaizsargā no nelabvēlīgās tūristu ietekmes. Iespējams, atradnēs jānovāc konkurējošais apaugums. Lai uzlabotu reģionālās populācijas stāvokli, ir jāveic lapoņa fragmentu transplantēšana jeb pārstādīšana citā sugai piemērotā vietā (DAP 2025). Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, monitorings, jāizglīto sabiedrību par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Solorina saccata is widespread in the Northern Hemisphere. There are four known localities in Latvia, three of them in the vicinity of Līgatne and Lielstraupe and one in the vicinity of Pļaviņas. Historical localities are situated in the vicinity of Kuldīga and Staburags. The EOO is 378 km2, the AOO is 12 km2. An epilithic species that occurs very rarely in Latvia. It is mostly found on ball sandstone outcrops (or other calcareous outcrops). The main threats are associated with the comparative scarcity of substrates available for the species; they are usually small in area and naturally overgrown. Damage to outcrops is an additional threat. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. A protected species. To protect its habitats, the possibility of creating micro-reserves should also be considered. Three of the four localities are situated in the Gauja National Park; furthermore, two of them – in the strict nature reserve zone. The conservation of the substrate inhabited by the species must be ensured, and the localities of the species must be protected from the adverse effects caused by tourists. Removal of competing growth may be necessary at the localities. To improve the status of the regional population, the transplantation or replanting of thallus fragments to other sites that are suitable for the species must be performed.
Literatūras saraksts
