Morfoloģija un bioloģija. Par strazdu nedaudz lielāka drukna pūce ar mazliet saplacinātu galvu. Apspalvojums riekstu brūns ar lieliem gaišiem raibumiem uz spārniem un sīkiem raibumiem uz galvas un muguras. Sejas plīvurs vāji izteikts. Aktīvs tumsā un krēslā. Ligzdo ēku sienu un jumta spraugās, vecu lapu koku dobumos u. tml. vietās. Dējumā 3–5 olas. Gadā viens perējums. Nometnieks (LOB 1998).
Izplatība. Izplatības areāls no Ziemeļāfrikas un Rietumeiropas sniedzas pāri Eiropai (ziemeļos – līdz Lietuvai un Baltkrievijai) un Āzijai līdz Ķīnas A daļai. Lielbritānijā suga ir introducēta (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā ir mazinājusies, īpaši areāla Z daļā (Keller et al. 2020). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 4 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija stabila (BirdLife International 2019). Eiropas populācijas tendence nav zināma. Lietuvā un Baltkrievijā stabilas populācijas, taču Lietuvā tā ir ļoti neliela – 5–10 pāri (jaunākas nepublicētas ziņas liecina, ka Lietuvas populācija var būt ievērojami lielāka; A. Avotiņš jun., mutvārdu ziņojums). Krievijas populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijas teritorijā suga bijusi biežāk sastopama 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā (Виксне 1983). Kopš 1986. gada tikai četri pierādīti sugas novērojumi, bet pēdējais no tiem – pierādīta ligzdošana (Celmiņš 2023).
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo lauku ainavu ar ēkām un lieliem, veciem kokiem, vistu un liellopu fermas un citas lauksaimniecības būves, vecus muižu parkus, iespējams, arī apdzīvotas vietas un pilsētu nomales (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 3,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Populācija var strauji mazināties pēc bargām ziemām. Daudzviet Eiropā izplatība ir samazinājusies galvenokārt dzīvotnes pārmaiņu, tostarp ligzdošanas vietu zuduma, retāk – pesticīdu izmantošanas dēļ. Intensīva lauksaimniecība mazina barības daudzumu. Putni var iet bojā, arī saindējoties ar indīgām vielām, un sadursmēs uz ceļiem (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Mājas apogs nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā iepriekš izmantotās ligzdošanas vietas un jāizvairās no grauzēju indēšanas to apkārtnē.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Little Owl − Athene noctua. AOO of the population breeding in Latvia is 4 km2, EOO – 4 km2. The species was more common in Latvia in the late 19th and early 20th centuries. Since 1986, only four confirmed observations have been documented, the most recent of which was a confirmed breeding record. The species inhabits rural landscapes with buildings and large old trees, chicken and cattle farms and other agricultural structures, old estate parks, and possibly also settlements and urban suburbs. Populations can decline severely after harsh winters. In many parts of Europe, the distribution declines are mainly due to habitat changes, including the loss of breeding sites, and less commonly – due to the use of pesticides. Intensive farming reduces the amount of food available. Birds can also die from poisoning and road collisions. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. To protect the species, it is necessary to maintain previously used breeding sites and avoid rodent control in their vicinity.
Literatūras saraksts
