Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs līdz 50 cm augsts lakstaugs, veido nelielus cerus. Zvīņlapas un apakšējo lapu makstis dzeltenbrūnas. Lapas apmēram vienāda garuma ar stublāju, abas puses ar papillām. Ziedkopa 3–5 cm gara, vienādvārpu, tajā satuvinātas 4–6 divdzimumu vārpiņas, vīrišķie ziedi vārpiņu lejasdaļā, sievišķie – augšdaļā. Pūslīšu plēksnes rūsgani brūnas, gals strups. Pūslīši 3 mm gari, gaiši zaļganbrūni, matēti, ar papillām un dzīslām, eliptiski, ar sekli divzobainu knābīti. Auglis – pūslītī ietverts rieksts. Zied maijā. Aug nelielās grupās (Baroniņa 2001, 2003). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga sastopama galvenokārt Eiropas Z un ZA daļā, Ziemeļamerikas Z daļā, Grenlandes D daļā, Islandē, atsevišķas atradnes Rietumsibīrijā, Āzijas ZA daļā, galvenokārt vēsajā joslā. Izplatība visur saistīta ar jūru un okeānu piekrastes teritorijām (GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā ir diezgan reti sastopama suga Baltijas jūras piekrastē (eElurikkus 2022), bet Lietuvā suga nav konstatēta (Baroniņa et al. 2003). Atsevišķas atradnes ir Ļeņingradas un Pleskavas apgabalā, Baltijas jūras tuvumā (Сорокина и др. 2021). Diezgan bieži sastopama suga jūras krasta tuvumā Zviedrijā (SLU Artdatabanken 2024a) un Somijā (Uotila, Toivonen 2019). Latvijā sasniedz areāla D robežu. Suga zināma tikai Kuivižu apkārtnē (Baroniņa 2001, 2003). Taču 1897. gadā tā atrasta arī starp Majoriem un Dzintariem (Rothert, RIG, LATV). Mērķtiecīgi sugas meklējumi Latvijā nav bijuši. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācija. Datu par populācijas lielumu un dinamiku Latvijā nav. Latvijā sastopama kā kondominanta vai pavadītājsuga piejūras zālājos. Jaunākie dati valstī ir tikai no 1991. un 1992. gada (DAP 2022). Tikai viens ieraksts LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas kartotēkā liecina par Makenzija grīsli, divi citi attiecas uz hibrīdu – Carex canescens × mackenziei. Arī Zviedrijā ir sastopami abu šo sugu hibrīdi, kā arī hibrīdi Carex dioica × mackenziei (SLU Artadatabanken 2024b, c).
Dzīvotnes un ekoloģija. Jūras piekrastes mitrājos augoša suga (Axmanová 2022). Tiek raksturota kā ūdenī augoša suga, kas pacieš ilgstošus sausuma periodus (Tichý et al. 2023). Latvijā sastopama mitros piejūras zālājos, kur tā ir kondominants augu sabiedrībā ar parasto niedri Phragmites australis, ložņu smilgu Agrostis stolonifera, divrindu grīsli Carex disticha, jūrmalas āžloku Triglochin maritima (DAP 2022).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud piejūras zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana. Zālāji aizaug ar parasto niedri un piejūras zālājiem raksturīgās augu sugas pakāpeniski izzūd. Iespējams, sugu apdraud arī hibridizācija. Sugu apdraud arī zālāju susināšana.
Aizsardzība. Visas 20. gs. zināmās atradnes atrodas dabas liegumā “Randu pļavas”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Mērķtiecīgi jāpēta ne tikai piejūras zālāji un jānosaka populācijas lielums dabas liegumā “Randu pļavas”, bet arī suga jāmeklē citos piejūras zālājos. Jāapsaimnieko un jāatjauno zālāji visā dabas liegumā “Randu pļavas”. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Mackenzie sedge – Carex mackenziei. In Latvia, it is very rare, found only near Kuiviži. Only one record in the archive of the Institute of Biology of the University of Latvia indicates C. mackenziei; two others refer to a hybrid, Carex canescens × mackenziei. Both the AOO and the EOO are 4 km2. There are no data on the population size and population dynamics in Latvia. The latest records in Latvia are from 1991 and 1992. In Latvia, the species has been found in wet coastal grasslands where it co-dominates in the plant community with Phragmites australis, Agrostis stolonifera, Carex disticha and Triglochin maritima. The threats are the loss of coastal grassland habitats, as they are overgrown with reeds due to the cessation of management. Currently, the coastal grasslands are only partly managed. Hybridization is also likely to threaten C. mackenziei. All known subpopulations last recorded in the late 20th century occur in the “Randu pļavas” Nature Reserve. It is necessary not only to conduct a targeted survey of the coastal meadows and estimate the population size in the “Randu pļavas“ Nature Reserve, but also to do an inventory of other coastal meadow areas, which are potential habitats of C. mackenziei. It is necessary to restore the grassland habitats in the entire area of Randu pļavas and to continue the management. Drainage of habitats should be prohibited.
Literatūras saraksts
