Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs ūdensaugs ar stāvu, nezarotu sakneni. Garums atkarīgs no augšanas vietas dziļuma, parasti 0,5–2 m. Peldošās lapas ar gariem kātiem. Lapas plātne ieapaļa līdz iegareni ovāla, kaila, 3–12 cm gara, pamats dziļi sirdsveidīgs, daivas pasmailas, daivu garums līdz šķēluma vietai apmēram puse plātnes garuma. Galvenās dzīslas 7–13, dzīslojums starains, lapas apakšpusē izcilns. Plātnes apakšpuse zaļa vai blāvi purpursarkana, virspuse zaļa, dažreiz purpursarkani plankumaina. Lapas kāts šķērsgriezumā ar diviem centrāliem gaisa cilindriem. Ziedi peldoši, zieda pumpurs strups, atvērtu ziedu diametrs 2,5–5 cm, ziedi atvērti tikai pēcpusdienā. Zieda pamatne izteikti četrstūraina, ar vairāk vai mazāk lejup vērstiem stūriem. Kauslapas četras, zaļas. Vainaglapas 8–12, baltas. Putekšņlapas 20–40, dzeltenas. Auglis – salikts, ogveidīgs somenis. Sēklas ovālas, ap 3 mm garas. Zied jūlijā un augustā (Pētersone, Birkmane 1958; Priedītis 2014).
Izplatība. Pārtraukti cirkumpolāra suga, sastopama galvenokārt Eirāzijā un Ziemeļamerikas ziemeļos – Aļaskā un Kanādas ZR daļā (Lansdown 2011; Priedītis 2014). Eiropā sastopama galvenokārt ZA daļā – Somijā un Krievijas Eiropas daļā, bet Āzijā – no Rietumsibīrijas līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem, Japānai, Ķīnas A daļai; atsevišķas atradnes arī Indoķīnas pussalas dienvidos (GBIF 2023). Baltijas valstu florā suga līdz šim nav bijusi iekļauta. Latvijā suga atrasta tikai vienā vietā – Dūņezerā pie Ropažiem. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Pirmās ziņas par mazo ūdensrozi Latvijas florā atrodamas 1951. gadā Emīlijas Ozoliņas publikācijā (1951) par atradni Ropažu Dūņezerā. Tā kā šis atradums nebija apstiprināts ar herbāriju, vēlākos gados tas tika apšaubīts. 2019. gadā anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm atbilstoši sugas indivīdi atrasti Dūņezerā pie Ropažiem, Lielajā Pēterezerā, Jaunciema purvā dabas liegumā “Ances purvi un meži” un dabas parkā “Numernes valnis”, taču pēc ģenētiskajām analīzēm suga ir apstiprināta tikai Dūņezerā (Jakobsone et al. 2021).
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. Nav datu par nopietniem šīs sugas apdraudējumiem ne globālā, ne Eiropas mērogā, un tā novērtēta kā neapdraudēta (LC) (Nguyen 2011; Lansdown 2011).
Dzīvotnes un ekoloģija. Eiropā suga sastopama distrofos ezeros un mazās upēs uz dūņaina substrāta (Lansdown 2011). Latvijā suga konstatēta ezerā ar neitrālu vai viegli sārmainu ūdeni uz bieza organiskā substrāta ezera seklumā (25–60 cm) (Jakobsone et al. 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir hidroloģiskā režīma pārmaiņas un eitrofikācija. Sugu apdraud hibridizācija ar balto ūdensrozi N. alba un sniegbalto ūdensrozi N. candida.
Aizsardzība. Latvijā suga līdz šim nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Jāprecizē sugas populācijas lielums, kā arī apdraudošie faktori, lai nodrošinātu sugas saglabāšanai optimālu aizsardzību ezerā.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Finnish water-lily – Nymphaea tetragona. The first record of this species in the flora of Latvia comes from 1951 when it was mentioned in a paper by E. Ozoliņa, who described a locality in Lake Ropažu Dūņezers. Since this record has not been confirmed with a herbarium, it was considered doubtful. In 2019, the species was repeatedly found in the same lake. Currently, the species is confirmed as present only in this locality. The EOO is 4 km2, and the AOO – 4 km2. According to anatomical and morphological features, individuals of N. tetragona have also been found in Lake Lielais Pēterezers, Jaunciems Mire in the “Ances purvi un meži” Nature Reserve and the “Numernes valnis” Nature Park. However, the genetic analysis confirmed the presence of N. tetragona only in Lake Ropažu Dūņezers. There are no data on the population size and its dynamics in Latvia. The species was found in a lake with neutral to slightly alkaline water, on a thick organic substrate. It grows in shallow water at a depth of 25–60 cm. The main threats to the species are changes in the water table and eutrophication. The species is also threatened by hybridisation with Nymphaea alba and N. candida. To protect N. tetragona, it should be included on the list of protected species. The population size and distribution dynamics of the species, as well as the threats should be clarified to ensure an appropriate protection regime.
Literatūras saraksts
