Morfoloģija un bioloģija. Mazā bišustropiņa čaulas augstums un platums ir 2 mm. Čaula plati koniska, ar noapaļotiem 5,5–6 vijumiem. Naba šaura un dziļa. Lūpas nav, čaulas ieejas mala plāna. Krāsa sarkanīgi brūna, čaulas virsma gluda un spīdīga, ar smalki ribainu struktūru, ribas asas. Nav datu par sugas bioloģiju. Aktīva veģetācijas sezonā, pārziemo zemsegā.
Izplatība. Pārtraukta (disjunkta) areāla suga. Izplatīta Eiropas ZR daļā okeāniskā klimata apgabalos. Tuvākā zināmā atradne atrodas Karaļauču apgabalā (Sysoev, Schileyko 2009). Nav ziņu par sugas sastopamību Lietuvā un Igaunijā. Par sugas izplatību Latvijā datu ir maz. Latvijā konstatēta 1997. gadā Slīteres Nacionālajā parkā (Pilāte 2000) un 2000. gadā dabas liegumā “Kaļķupes ieleja” pie Vīdales kapsētas (Dreijers, Stalažs 2000). Šajās vietās tā atkārtoti ir konstatēta 2021. gadā. Ņemot vērā, ka sugas izplatība ir saistīta ar okeāniskā klimata apgabaliem Eiropā, Latvijā tā varētu būt sastopama tikai piejūras ģeobotāniskajā rajonā dabiskos platlapju un mistrotos egļu mežos. Trūkst datu sugas sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2, un potenciālā AOO ir prognozējama mazāka nekā 20 km2.
Populācija. Vairākās Eiropas valstīs pēdējos 30–40 gados novērojama reģionālo populāciju mazināšanās (Walther 2025). Iespējams, Latvijas reģionālā populācija ir Eiropā vistālāk uz ziemeļaustrumiem esošā reģionālā populācija. Trūkst datu, lai novērtētu Latvijas reģionālās populācijas stāvokli. Slīteres Nacionālajā parkā un dabas liegumā “Kaļķupes ieleja” sugas stāvoklis vērtējams kā stabils. No esošajiem datiem var spriest, ka reģionālā populācija teritoriāli ir neliela un sadrumstalota.
Biotopi un ekoloģija. Mitru mežu, īpaši platlapju mežu, suga. Sastopama galvenokārt vecos mežos (Kerney et al. 1983; Neubert 2011). Toleranta pret traucējumiem, tostarp kailcirtēm. Taču ļoti jutīga pret mikroklimata, jo īpaši mitruma, izmaiņām, ko izraisa ilgstošs sausums un karstums, arī meliorācija. Ir konstatēta avoksnājos (Neubert 2011). Sastopama augu nobirās. Piemērotās vietās, it īpaši, ja ir daudz atmirušas koksnes, var būt sastopama lielā skaitā (Zettler et al. 2006). Latvijā suga konstatēta mitrā lapu koku pionierfāzes mežā, kas dabiski atjaunojies 1969. gada vējgāzes, un platlapju mežā nogāzē un gravā (Dreijers, Stalažs 2000; Pilāte 2000).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā nav identificēti draudi, ko rada saimnieciskā darbība. Informācijas avotos ir norādīts, ka sugu apdraud mežu izciršana kailcirtēs, mežu nosusināšana un ganīšana. Suga nav sastopama mežos uz aizaugušām lauksaimniecības zemēm (Ehnström, Waldén 1986). No dabiskajiem procesiem sugu apdraud ilgstoši sausuma un karstuma periodi, ko izraisa klimata pārmaiņas (Neubert 2011). Iespējams, savu ietekmi uz sugas sastopamību mūsdienās ir atstājusi mežu nosusināšana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), pamatojoties uz to, ka sugas reģionālā populācija ir maza un suga ir jutīga pret mikroklimata izmaiņām. Ņemot vērā sugas ekoloģiskās prasības un izplatības īpatnības, tās apdzīvotā platība ir ierobežota.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai ir jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Zināmās atradnes atrodas ĪADT. Biotopu dabiskuma, meža ilglaicības un neietekmēta hidroloģiskā režīma indikatorsuga (SLU Artdatabanken 2022). Sugas dzīvotnēs un to tiešā tuvumā nedrīkst mainīt hidroloģisko režīmu. Sugas aizsardzības plānošanai ir jāveic tās izplatības un ekoloģijas pētījumi.
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Plated snail – Spermodea lamellata. Species of disjunct distribution. It is found in north-western Europe in areas with oceanic climate. Data on the species’ distribution in Latvia are scarce. Since the species’ distribution in Europe is associated with oceanic climate, it is likely to occur in Latvia only in the Coastal geobotanical region. Two localities of the species are known, both in north-western Latvia in protected nature areas. Data for calculating the species’ EOO are insufficient. The known AOO is 4 km2. The potential AOO does not exceed 20 km2. The species occurs in natural moist broadleaved and mixed spruce forests and is found in plant litter. High amount of dead wood and natural, unaffected hydrological regime are important for species habitats. No threats from economic activities have been identified in Latvia. It is likely that forest drainage has had an impact on the current distribution of the species. The practical protection of forest habitats of EU importance outside protected nature areas is of great importance for the conservation of the species. It is assessed as Endangered (EN) due to its small regional population and sensitivity to microclimatic changes. The species is included on the list of protected species in Latvia, and is also proposed to be included on the list of species for which conservation micro-reserves can be established.
Literatūras saraksts
