Morfoloģija un bioloģija. Par kovārni mazāks gārnis ar raksturīgu melni dzeltenu apspalvojumu. Pieaugušam tēviņam mugurpuse un galvas virsa melna, vēderpuse oranždzeltena ar gaišākām un tumšākām garensvītrām. Mātītei mugurpuse ar gaišiem raibumiem. Aktīvs galvenokārt krēslā un naktī. Lielākoties slēpjas veģetācijā. Pārtiek no zivtiņām, vardēm, kukaiņiem un sīkiem zīdītājiem. Ligzdu būvē no zariem, vilkvālīšu lapām u. tml., rūpīgi paslēptu krūmā vai vilkvālīšu audzē tuvu pie zemes. Dējumā 5–7 olas. Gadā viens perējums. Perē un par mazuļiem rūpējas abi pāra putni. Mazuļi daļēji ligzdbēgļi. Gājputns, vairākums ziemo tropiskajā Āfrikā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Rietumeiropas līdz Baltijas valstīm un tālāk līdz Kazahstānas A daļai, dienvidos – līdz Irākai un Irānai. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nedaudz palielinājusies, bet nav novērotas izteiktas areāla robežu pārbīdes (Keller et al. 2020). Retās sastopamības un slēptā dzīvesveida dēļ izplatības pārmaiņas Latvijā objektīvi novērtēt nav iespējams (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 84 km2 sastopamības apgabals (EOO) – 50 714 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu klasificētu kā apdraudētu (BirdLife International 2019). Eiropas populācija ir stabila. Krievijas populācija ir stabila, bet Baltkrievijas un Lietuvas – pieaug (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 50–80 pāru (100–160 pieaugušu indivīdu). Īstermiņā populācija ir stabila, bet ilgtermiņa tendence nav zināma (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo dažādos ar krūmiem, niedrājiem, vilkvālītēm un citu veģetāciju aizaugušos ūdeņos – ezeros, dīķos u. tml. (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 2,8 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud mitrāju nosusināšana un piesārņojums. Drauds ir arī dažāda rakstura traucējums, intensīva ūdeņu izmantošana un pārveidošana, arī eitrofikācija. Sausums Āfrikā ir izraisījis piemērotu mitrāju zudumu, pagarinot pārlidojumu pāri Sahārai (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” mazais dumpis ir viena no mērķsugām Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Piejūra”, “Engures ezers”, “Dvietes paliene”, “Pape”, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Babītes ezers”, “Sātiņu dīķi”, “Ļubasts”, “Rūjas paliene”, “Lubāna mitrājs”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Mazais dumpis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Liepājas ezers” un “Lubāns un zivju dīķi” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā aizaugušie mitrāji.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Little Bittern − Ixobrychus minutus. Due to the rare occurrence and secretive habit of the species, an objective assessment of distribution changes in Latvia is impossible. The AOO of breeding population is 84 km2, the EOO – 50,714 km2. The breeding population is estimated at 50–80 pairs (100–160 adult individuals). The population is stable in the short term, while the long-term population trend is unknown. The species breeds in a variety of waters overgrown with shrubs, Phragmites, Typha and other vegetation – lakes, ponds, etc. The species is threatened by the drainage and pollution of wetlands. Other threats include various forms of disturbance, intensive use and transformation of waters, including eutrophication. Drought in Africa has led to the loss of suitable wetlands, which prolongs migration over the Sahara. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of overgrown wetlands is essential for the protection of the species.
Literatūras saraksts
