Morfoloģija un bioloģija. Liels ūdensputns. Abu dzimumu putni līdzīgi. Pieauguša putna apspalvojums ir pilnīgi balts. Knābis melns ar dzeltenu pamatu. Dzeltenais laukums nesniedzas līdz nāsij. Pārtiek galvenokārt no augu barības. Latvijā sastopams caurceļošanas laikā. Nelielā skaitā arī ziemo (LOB 1999).
Izplatība. Sugas ligzdošanas areāls saistīts ar tundru – Eirāzijas un Ziemeļamerikas Z daļu. Eiropā tas iesniedzas pavisam nedaudz – Krievijas Eiropas daļas pašos ziemeļos. Ziemošanas areāls Eiropā galvenokārt Rietumeiropā – no Īrijas līdz Vācijas Z daļai (BirdLife International 2016; Keller et al. 2020). Latvijā caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 892 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 58 370 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma un suga klasificēta kā droša (BirdLife International 2016). Eiropas populācija (gan ligzdojošā, gan ziemojošā) sarūk, tāpēc klasificēta kā jutīga (BirdLife International 2021). Eiropā ligzdojošā populācija ir tikai Krievijas Eiropas daļā, tur tā ilgtermiņā sarūk. Igaunijas nelielā ziemojošā populācija ilgtermiņā sarūk, bet īstermiņā pieaug. Par citām kaimiņvalstīm nav datu. Lielākajās ziemošanas vietās – Lielbritānijā un Nīderlandē – populācija īstermiņā (Lielbritānijā arī ilgtermiņā) sarūk, taču Nīderlandes ziemotāju populācija ilgtermiņā pieaug (BirdLife International 2021). Caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 1000 pieaugušu indivīdu. Populācijas tendence arī nav zināma.
Biotopi un ekoloģija. Caurceļošanas laikā sastopams lauksaimniecības zemēs, upēs, ezeros, zivju dīķos un jūras piekrastē. Paaudzes ilgums: 11,7 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek mērķtiecīgi iegūta, taču tā tiek medīta citur Eiropā. Ieguves apjomi attiecībā tieši uz Latviju caurceļojošo populāciju nav zināmi.
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud mitrāju dzīvotņu degradācija un zudums nosusināšanas, naftas produktu piesārņojuma, kūdras ieguves, pārmaiņu mitrāju apsaimniekošanā, niedru dedzināšanas un pļaušanas un eitrofikācijas dēļ. Eiropas ziemeļos ligzdojošā populācija ir īpaši jutīga pret klimata pārmaiņām, turklāt to apdraud naftas un gāzes ieguve. Sugas mirstību rada naftas noplūdes spalvu maiņas un apstāšanās vietās, sadursmes ar elektrolīnijām un vējturbīnām un saindēšanās ar svinu (no svina skrotīm un makšķerēšanas atsvariem). Suga tiek medīta gan likumīgi, gan nelegāli. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt šīs slimības uzliesmojumi nākotnē (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” mazais gulbis ir viena no izveidošanas mērķsugām 19 ĪADT. Caurceļojošo mazo gulbju aizsardzība ir viens no putniem nozīmīgās vietas “Lubāns un zivju dīķi” mērķiem (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, efektīvi jākontrolē svina munīcijas lietošanas aizliegums mitrājos. Jāaizliedz svinu saturošu makšķerēšanas atsvaru izmantošana. Elektrolīnijas, kur tās apdraud gulbjus, ir jāaprīko ar elementiem, kas padara tās labāk redzamas.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Tundra Swan − Cygnus columbianus. The AOO of the population migrating through Latvia is 892 km2, the EOO – 58,370 km2. The size of the population migrating through Latvia is unknown, but it is suspected to be less than 1,000 adult individuals. The population trend is also unknown. During migration, it is found on farmland, rivers, lakes, fish ponds, and seashores. The species is threatened by the degradation and loss of wetland habitats due to drainage, oil product pollution, peat extraction, changes in wetland management, burning and mowing of reeds, and eutrophication. Mortality of the species is caused by oil spills at the sites of feather moulting and migration stopovers, collisions with power lines and wind turbines, and lead poisoning (from lead shot and fishing weights). The species is hunted both legally and illegally. The species is susceptible to avian influenza. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation of the species requires effective control of the ban on lead ammunition in wetlands. The use of fishing weights containing lead should be banned. Power lines, where they pose a threat to Cygnus spp., need to be equipped with elements that improve their visibility.
Literatūras saraksts
