Morfoloģija un bioloģija. Mazajam jūrasgrundulim ir slaids, 9,5 cm garš ķermenis. Atšķirībā no citām šīs ģints sugām, zvīņas klāj gan pakauša, gan krūšu daļu. Acis izvirzītas (izteiktāk nekā P. microps), novietotas galvas augšdaļā. No katras acs līdz mutei stiepjas tumša josla, kas mātītēm ir izteiktāka un turpinās līdz zodam. Ķermeņa krāsa parasti no dzeltenīgi pelēkas līdz brūnganai. Vēders dzeltenīgi balts, tā spuras saaugušas kopā, veidojot piesūcekni. Divas skaidri nodalītas muguras spuras – priekšējā caurspīdīga, ar divām gaišbrūnām šķērssvītrām un vienu melnu plankumu tās aizmugurējā daļā. Dzimumgatavību sasniedz pirmajā dzīves gadā. Vairākums indivīdu iet bojā īsi pēc nārsta. Dzīves ilgums ir 1–2 gadi (Arellano 1995; Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Izplatības areāls Eiropā aptver Atlantijas okeāna ZA daļu un ar to saistīto jūru piekrastes ūdeņus – no Skandināvijas pussalas piekrastes (Norvēģija) līdz Vidusjūrai un Melnajai jūrai. Sastopams arī Britu salu piekrastē un lielā skaitā visā Baltijas jūras piekrastē. Domājams, Igaunijā tā ir visplašāk sastopamā zivju suga līdz 10 m dziļumam (Ojaveer 2003; Herler et al. 2022). Plaši sastopams arī Latvijas piekrastē (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ustups et al. 2003). Līdz šim zinātniskajās uzskaitēs uzskaitīta kopā ar mazo jūrasgrunduli kā Pomatoschistus ģints, tādēļ precīzi nav zināmi katras sugas izplatības un apdzīvotības apgabali un to izmaiņas.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Globālā mērogā sugas populācija ir stabila (Herler et al. 2022). Pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Jūras piekrastes smilšainu un dūņainu vietu iemītnieks. Apdzīvo gan jūras, gan iesāļūdens biotopus, tāpat var būt sastopams upju grīvu rajonos. Parasti sastopams līdz 20 m dziļumā. Rudenī migrē uz dziļākiem ūdeņiem. Ziemā var atrasties arī 60–70 m dziļumā. Neveic tālas migrācijas, taču divreiz gadā – pavasarī un vasaras beigās – koncentrējas apjomīgos baros, lai barotos. Barojas ar zooplanktonu, daudzsartārpiem un citiem sīkiem bentiskiem, kā arī ūdens slānī brīvi peldošiem bezmugurkaulniekiem. Nārsto maijā–augustā. Sugai raksturīgs porcijveida nārsts. Ikrus iznērš zem tukšām gliemeņu čaulām vai akmeņiem – tēviņš zem tām izrok iedobi, lai veidotos pārsedze. Pēc ikru iznēršanas tēviņi ikrus apsargā. Kāpuri pelaģiski, līdz sasniedz 17–18 mm garumu (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Dzīvotņu kvalitāti var nelabvēlīgi ietekmēt piekrastes attīstīšana (vējparku un ostu būvniecība un uzturēšana) un piesārņojums. Atsevišķos apgabalos sugas izplatības areālā ir konstatēts reģionālās populācijas sarukums, kas, domājams, saistīts ar izmēros lielākā apaļā jūrasgrunduļa Neogobius melanostomus masveidīgu izplatīšanos, jo abu sugu dzīvotnes un ekoloģiskās nišas pārklājas, attiecīgi starp abām sugām pastāv konkurence par barību un iespējami tieši plēsonības riski (Hempe 2017). Pētījumi par sugas un tās biotopu potenciālajiem apdraudējumiem Latvijā nav veikti. Tā kā šobrīd trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Domājams, suga ir sastopama visās aizsargājamajās jūras teritorijās. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai. Ņemot vērā, ka sugas apdraudētības novērtējumam Latvijā šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Sand goby – Pomatoschistus minutus. The European range of the species includes the Northeast Atlantic and coastal waters of adjacent seas, extending from the coast of the Scandinavian Peninsula to the Mediterranean and the Black Sea. It also occurs in the British Isles and along the entire Baltic coast. It is also widespread along the Latvian coast. The other species in the genus, the common goby P. microps, is very similar, and so far both species have been recorded together in scientific surveys as the genus Pomatoschistus, therefore, the extent and area of occurrence of each species and their changes are unknown. Globally, the population of the species is stable. In Latvian territorial waters, no studies have been carried out on the regional population size and changes. It is found in sandy and muddy areas along the coast. The species inhabits marine habitats, but may also occur in estuaries. Usually found at depths of up to 20 m. The species has no economic importance, but may be caught as bycatch. Habitat quality may be adversely affected by coastal development (construction of wind farms and harbours, their maintenance work) and pollution. No specific studies have been carried out on the potential threats to the species in Latvia. As there is currently a lack of information to assess the extinction risk of the species in Latvia, it has been assigned the category Data Deficient (DD). The species is not on the lists of protected species of EU importance and Latvian protected species, and there is a lack of data to assess the necessity for the conservation of the species. It is presumed that the species occur in all marine protected areas in Latvia. Monitoring methods customised to detect the species are needed to clarify its distribution and regional population trends.
Literatūras saraksts
