Morfoloģija un bioloģija. Mazākais no mušķērājiem. Tēviņam zods, rīkle un krūšu augšdaļa oranža, galvas virspuse un galvas sāni pelēki, mugurpuse brūnganpelēka, vēderpuse dzeltenīgi balta. Mātītei mugurpuse un galva brūnganpelēka, vēderpuse dzeltenīgi balta. Pārtiek no dažādiem kukaiņiem. Ligzdu no sūnām, vecas zāles, sausām lapām, sīkām saknītēm u. tml. materiāla parasti iebūvē koku vai dažādu stumbeņu pusdobumos, bet tā var būt novietota arī zaru žāklē vai pie stumbra. Dējumā 4–7 olas, gadā viens perējums. Gājputns, ziemo Dienvidāzijā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Nīderlandes rietumos līdz Urāliem austrumos un no Somijas centrālās daļas ziemeļos līdz Irānas Z daļai dienvidos. Ziemo Pakistānā un Indijā (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz pieaugusi, īpaši areāla ZR un DA daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir palielinājusies un turpinājusi palielināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 7216 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 85 959 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Suga sastopama gandrīz tikai Eiropā, tāpēc populācijas tendence – pieaugums – pasaules un Eiropas līmenī sakrīt (BirdLife International 2018; 2021). Baltkrievijā populācija stabila, Lietuvā – ilgtermiņā stabila, bet īstermiņā mazinās, Igaunijā – ilgtermiņā pieaug, bet īstermiņā stabila, Krievijā – pieaug (gan ilgtermiņā, gan īstermiņā) (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 49 972–105 507 pāri (99 944–211 014 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija stabila, īstermiņa tendence iepriekš klasificēta kā pieaugoša (Ķerus u. c. 2021), bet pēdējos desmit gados populācija ir samazinājusies par 40%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo vecākus skujkoku un jauktus mežus, galvenokārt egļu audzes (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 2,6 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet, ņemot vērā, ka suga ir saistīta ar veciem, strukturāli daudzveidīgiem mežiem, ir ticami, ka to būtiski apdraud mežsaimnieciskā darbība.
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” mazais mušķērājs ir viena no mērķsugām 113 ĪADT. Mazais mušķērājs ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Gaujas Nacionālais parks”, “Ķemeru Nacionālais parks”, “Ovīši”, “Slītere un Zilie kalni” (Račinskis 2004). Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizsargā vecie meži un jāmazina kailciršu īpatsvars.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Red-breasted Flycatcher − Ficedula parva. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004; the growth continued between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 7,216 km2, the EOO – 85,959 km2. The breeding population is estimated at 49,972–105,507 pairs (99,944–211,014 adult individuals). The population is stable in the long term, with a short-term trend that was previously classified as increasing; however, the population has declined by 40% over the last ten years. The species inhabits older coniferous and mixed forests, mainly spruce stands. The threats have not been studied in Latvia, but considering the fact that the species is associated with old, structurally diverse forests, it is likely to be significantly threatened by forestry activities. Monitoring of the population of the species is ongoing. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The protection of old forests and the reduction of clear-cutting areas are essential for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
