Morfoloģija un bioloģija. Mazā torņgliemeža čaulas augstums ir 8,5–9,0 mm, platums 3,7 mm. Tā ir olveidīgi koniska, ar 6,5–7 mēreni saplacinātiem vijumiem. Lūpa mēreni uzbiezināta, nedaudz atliekta, balta. Čaula brūna, virsmas struktūra smalki, neregulāri svītraina, bieži aplipusi ar augsnes daļiņām. Hermafrodīti. Maz zināms par sugas bioloģiju. Aktīvi veģetācijas sezonā, pārziemo zemsegā.
Izplatība. Eiropā plaši izplatīta suga, areāls sasniedz Āfrikas ZR (Neubert, Seddon 2018). Sastopama Lietuvā, Igaunijā, dažās vietās Somijas dienvidos un Krievijas R daļā, Baltkrievijā sastopama izklaidus (Sysoev, Schileyko 2009; Koivunen et al. 2014; Stalažs, Dreijers 2016). Izplatīta visā Latvijā, sastopama salīdzinoši reti (Rudzīte u. c. 2010; Rudzīte et al. 2018a), bet daudz biežāk nekā lielais torņgliemezis. Šobrīd zināmas 57 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 44 502 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 152 km2.
Populācija. Eiropā reģionālā populācija ir stabila (Neubert, Seddon 2018). Latvijas reģionālās populācijas stāvokli šobrīd var raksturot kā stabilu ĪADT. Nav datu par sugas stāvokli ārpus ĪADT.
Biotopi un ekoloģija. Meža suga, bet var būt sastopama arī vecos parkos, kapsētās, uz senu ēku mūru un ķieģeļu drupām (Zettler et al. 2006). Latvijā sastopama galvenokārt lapu koku un jauktos mežos upju ielejās, uz nogāzēm un gravās nobiru slānī vai uz koku stumbriem, arī uz atsegumiem. Mēdz būt sastopama sekundāros jaunos mežos vai krūmājos, ja tie robežojas ar sugas dzīvotnēm vai atrodas pie ūdenstecēm. Sugas dzīvotnēs tā parasti ir bieži sastopama, var būt arī reti sastopama suga (Landrāte 2011).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugai nav definēti nozīmīgi draudi, vienīgi atsevišķās vietās izplatības areāla perifērijā (Neubert, Seddon 2018). Latvijā galvenie draudi ir dabisko dzīvotņu sadrumstalošana, mazināšanās un degradācija saimnieciskās darbības rezultātā (Rudzīte et al. 2018b). Apdraudējumu rada mežu apsaimniekošanas mūsdienu metodes (mežizstrāde veģetācijas sezonā, augsnes virskārtu blīvējošas un saārdošas mežizstrādes tehnikas izmantošana, pameža izvākšana), dzīvotņu izciršana, mirušās koksnes izvākšana un mežu atjaunošana ar gliemežiem destruktīvām metodēm (augsnes aršana, monodominantu egļu un bērzu audžu veidošana un kopšana). To pastiprina meža ceļu būve un meliorācijas sistēmu renovēšana un ierīkošana, kas vēl vairāk sadrumstalo reģionālo populāciju, jo gliemežiem šādi ceļi un grāvji ir nepārvarams šķērslis. Vispārējās dabas aizsardzības prasības mežā (ar dažiem izņēmumiem) tikai daļēji un īslaicīgi nodrošina gliemežu sugu saglabāšanos, bet nenodrošina to ilgtermiņā (LVMI Silava 2014). Mežsaimnieciskā darbība notiek visos biotopos, kam ir saistība ar sugas dzīvotnēm. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), pamatojoties uz saimniecisko darbību radīto apdraudējumu, kā arī, ņemot vērā, ka tās apdzīvotā platība teorētiski varētu tikai nedaudz pārsniegt 2000 km2.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Nav zināms kāda daļa reģionālās populācijas atrodas ĪADT, taču vairums zināmo atradņu atrodas ĪADT. Visvairāk atradņu ir zināms Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Abavas senleja”. Sugas aizsardzībā ļoti svarīga ir ES nozīmes meža biotopu praktiskā aizsardzība ārpus ĪADT. Jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību ārpus ĪADT. Sugas dzīvotnēs jāsaglabā gliemežiem būtiskās struktūras – ēnojums, pamežs un lapu koki.
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Lesser bulin – Merdigera obscura. Widespread in Europe, with a range extending to North-West Africa. It is found in all of Latvia’s neighbouring countries. Distributed across Latvia, but relatively rare. There are 57 known localities of the species. The EOO is 44,502 km2, and the AOO – 152 km2. The potential AOO could slightly exceed 2,000 km2. The species inhabits mainly deciduous and mixed forests in river valleys, on slopes and in ravines. It occurs in the litter layer or on tree trunks, also on rock outcrops. The species sometimes inhabits also secondary young forests or shrubland. The main threats in Latvia are fragmentation and isolation of natural habitats, their reduction and degradation due to economic activities – mainly forestry. The practical protection of forest habitats of EU importance outside protected nature areas is of great importance for the conservation of the species. The species is assessed as Near Threatened (NT) because of the threats from economic activities and considering its small AOO. The species is included on the list of protected species in Latvia. The legal protection status of the species must be maintained. Most of the localities are found in protected nature areas – the Gauja National Park and the “Abavas senleja” Nature Park.
Literatūras saraksts
