Morfoloģija un bioloģija. Mazākais no gaišajiem zīriņiem. Knābis dzeltens ar melnu galu. Kājas dzeltenīgi oranžas. Galvas virsa melna, tikai pieres laukums balts (Baumanis, Klimpiņš 1997). Barojas galvenokārt ar mazām zivīm un vēžveidīgajiem, ēd arī kukaiņus, tārpus un gliemjus (BirdLife International 2021). Ligzda uz zemes. Gājputns, ziemo Āfrikā un Arābijas pussalā (Celmiņš 2022).
Izplatība. Sadrumstalots ligzdošanas areāls sniedzas no Ziemeļāfrikas un Rietumeiropas rietumos līdz Japānai austrumos. Ziemo Āfrikas piekrastē, Āzijas D daļā un Austrālijā (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nav būtiski mainījusies, bet daudzviet suga izzudusi, citviet – ienākusi (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u.c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 112 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 35 609 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu atzītu par apdraudētu (BirdLife International 2019). Arī Eiropas populācija mazinās. Baltkrievijā un īstermiņā arī Igaunijā populācija stabila. Ilgtermiņā Igaunijas populācija sarūk. Sarūk arī Lietuvas un Krievijas populācija (BirdLife International 2021). Baltijas jūras populācija stabila (HELCOM 2023). Latvijā ligzdojošā populācija ir 70–100 pāru (140–200 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas tendence ir negatīva (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 72%.
Biotopi un ekoloģija. Suga ligzdo jūras piekrastē, Daugavā, retāk – karjeros (Baumanis, Klimpiņš 1997; Ķerus u. c. 2021). Paaudzes ilgums: 9,6 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, taču ir ticami, ka viens no galvenajiem ir antropogēnās slodzes (rekreācijas) pieaugums jūras piekrastē (Ķerus u. c. 2021). Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka sugu apdraud dzīvotņu iznīcināšana piekrastes attīstības dēļ. Ligzdošanas sekmes var ietekmēt pesticīdu piesārņojums. Suga ir jutīga pret putnu gripu un var ciest no slimības uzliesmojumiem nākotnē (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” mazais zīriņš ir viena no izveidošanas mērķsugām 17 ĪADT. Mazais zīriņš ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Augšdaugava”, “Ovīši”, “Piejūra” un “Randu pļavas” (Račinskis 2004). Tiek veikts ligzdojošās populācijas monitorings (Auniņš 2018). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāierobežo traucējums esošajās un potenciālajās koloniju vietās.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Little Tern − Sternula albifrons. The distribution in Latvia has not changed significantly since the 1980s. AOO of the population breeding in Latvia is 112 km2, EOO – 35,609 km2. The breeding population is estimated at 70–100 pairs (140–200 adult individuals). The long-term as well as short-term population trend is negative. Over three generations, the population has declined by 72%. The species breeds on the seashore, in Daugava River, and, less frequently, in quarries. The threats have not been studied in Latvia, but it is likely that one of the main threats is the increase in anthropogenic pressure (recreation) on the sea coast. Breeding success can be affected by pesticide pollution. The species is susceptible to avian influenza and may suffer from future outbreaks of the disease. Monitoring of the breeding population is being conducted. The legal status of protected species needs to be maintained. Conservation of the species requires limiting disturbance at existing and potential colony sites.
Literatūras saraksts
