Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas medicīnas dēles ķermeņa garums izstieptā stāvoklī ir 10–15 cm, bet saraujoties – 4–5 cm. Neēduša pieauguša dzīvnieka svars ir 2–3 g, pēc barošanās vidēji 10–15 g. Ķermeņa virspuse klāta ar nelielām kārpiņām (uz katra gredzena). Kārpiņu daudzums un redzamība var mainīties atkarībā no dēles fizioloģiskā stāvokļa. Ķermeņa mugurpuse ir tumšbrūna ar divām nepārtrauktām un divām pārtrauktām gareniskām līnijām. Līniju krāsa no netīri dzeltenas līdz oranžai. Uz pārtrauktajām līnijām melni plankumi. Vēderpuse netīri dzeltenīga ar melnu rakstu (nelieli plankumiņi, svītriņas). No parastās žokļdēles Haemopis sanguisuga atšķiras ar krāsainu, nevis vienmērīgi melnu un pelēku ķermeņa krāsojumu. Hermafrodīts, pārošanās parasti notiek ūdenī. Jūlijā un augustā dēj olas, kas ir ievietotas 2–4 kokonos, katrā no tiem parasti 3–10 (reti līdz 30) olas. Vairojas reizi gadā vairākus gadus pēc kārtas. Datu par dzīves ilgumu dabā nav, bet nebrīvē tās ir nodzīvojušas ilgāk nekā piecus gadus (nepublicēti dati). Barojas ar citiem bezmugurkaulniekiem un abinieku, putnu, zīdītāju vai – retāk – zivju asinīm. Ar abinieku asinīm barojas galvenokārt jaunās dēles. Lai sekmīgi vairotos, svarīga ir pirmā barošanās pavasarī un barošanās regularitāte.
Izplatība. Suga ir izplatīta Palearktikā. Izplatības areāla centrs atrodas Centrāl- un Rietumeiropā, sastopama (iespējams, introducēta) vēl dažās vietās Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Austrum- un Centrālāzijā. Areāls sniedzas no Pireneju un Apenīnu pussalas līdz Urālu kalniem. Skandināvijas pussalā suga ir izplatīta galvenokārt tās D daļā (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Igaunijā un Lietuvā sugas izplatība ir nevienmērīga (Greķe u. c. 2008). Datu par izplatības pārmaiņām Latvijā nav. Lai gan pašlaik zināmo atradņu skaits (85 atradnes) ir lielāks nekā agrāk (Parele 1998; Kalniņš 2006), tomēr tas, visticamāk, saistīts ar teritoriju labāku izpēti. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 64 372 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 324 km2. Sugas apdzīvotie biotopi ir samērā plaši izplatīti visā valsts teritorijā, tādēļ, domājams, faktiskie EOO un AOO ir lielāki.
Populācija. Pasaulē un Eiropā suga ir samērā daudz pētīta, taču trūkst informācijas par populācijas pārmaiņām. Atsevišķi pētījumi liecina, ka suga ir sastopama biežāk, nekā vairumā gadījumu tiek uzskatīts. Kvantitatīvi pētījumi par medicīnas dēles reģionālās populācijas lielumu un tās pārmaiņām Latvijā nav veikti. Katrā atradnē vai novērojuma reizē konstatēti 1–15 (tikai vienā atradnē – 30) indivīdi. Lai pastāvētu šādas mazas izmēra, relatīvi īsu laiku dzīvojošas apakšpopulācijas, tajās vajadzētu būt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Tomēr līdz šim Latvijā nav fiksēts liels indivīdu skaits (>100) vienā atradnē, tādēļ tiek piesardzīgi lēsts, ka katrā apakšpopulācijā ir aptuveni 50–100 indivīdu. Pašreizējais reģionālās populācijas lielums tiek vērtēts kā aptuveni 4000–8000 indivīdu, bet tās stāvoklis un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo galvenokārt stāvošus saldūdens biotopus ar labi attīstītu veģetāciju. Kokoni tiek novietoti uz sauszemes, ūdenstilpes krastā, mitrā augsnē vai sūnās starp krasta augu saknēm un stiebriem. Upuri atrod, galvenokārt orientējoties pēc tā kustībām (ūdens vibrācijas).
Izmantošana un tirdzniecība. Dēļu izmantošana Latvijā minēta jau 13.–14. gs., kad Rīgas pirtīs tika liktas arī medicīnas dēles. Arī 20. gs. vidū tika praktizēta ārstniecība ar dēlēm. Zināms gadījums, kad Saldus rajonā bērnu peļņas avots bija dēļu ķeršana un piegādāšana cilvēkam, kuri tās izmantoja ārstniecībā. Arī 20. gs. 90. gadu vidū medicīnas dēles bija nopērkamas dažās Rīgas aptiekās, taču nav informācijas par to izcelsmi. Pašlaik nav informācijas, ka Latvijā hirudoterapijā tiktu izmantotas vietējās izcelsmes dēles; ir zināms viens šāds gadījums Igaunijā (Greķe u. c. 2008). Izpētei iegūto dēļu skaits ir nenozīmīgs (atsevišķi indivīdi atsevišķos gados) un neapdraud esošās populācijas.
Apdraudējums. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā piemērotu platību nodrošināšanai tiek mazinātas bebraiņu platības, tādējādi mazinot gan sugai piemēroto ūdenstilpju skaitu un platību, gan to saimniekorganismu skaitu. Ar tūrisma un atpūtas teritorijām saistītā mazo ūdenstilpju tīrīšana apdraud dēļu populāciju. Minētie apstākļi pašlaik ietekmē nelielu zināmās populācijas daļu un izraisa vai ar augstu ticamību var izraisīt samazinājumu. Suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo tai ir neliela apdzīvotā platība.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. No 85 sugas atradnēm 52 atrodas ĪADT, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkā “Talsu pauguraine”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”. Taču astoņām apakšpopulācijām, kas atrodas ĪADT, nav reālas aizsardzības (piemēram, reglamentētas sugas apdzīvoto ūdenstilpju – dīķu, bebraiņu – apsaimniekošanas un aizsardzības). 13 ārpus ĪADT esošās apakšpopulācijas atrodas ES nozīmes biotopos. Lai mazinātu apdraudējumu, jāplāno pasākumi bebraiņu un citu pastāvīgo mitrāju saglabāšanai meža zemēs un ārpus tām. Lai pilnveidotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. European medicinal leech – Hirudo medicinalis. The species is mainly distributed in Central and Western Europe, with additional subpopulations in North Africa, the Middle East, East Asia and Central Asia and the Caucasus (GBIF 2022). It is relatively common in Latvia (85 localities) (Kalniņš 2006). The EOO is 64,372 km2, and the AOO – 324 km2. The suitable habitats are relatively widespread throughout the country, so the potential AOO is likely higher. At each locality or observation, 1–15 (30 at one site only) individuals were recorded. It is therefore conservatively estimated that there are ~50–100 individuals in each subpopulation. The current size of the Latvian regional population is estimated at ~4,000–8,000 individuals. The species mainly inhabits stagnant freshwater habitats with well-developed vegetation. Cocoons are found on dry land, on the banks of water bodies, on damp soil or in moss between the roots and stems of riparian plants. The prey is located mainly by following its movements (water vibrations). Medicinal leeches were mentioned in Latvia as early as the 13th and 14th centuries, when they were used in the Riga baths along with other services. Currently, there is no information about using local specimens of medicinal leeches in hirudotherapy in Latvia. The reduction of beaver-flooded areas to maintain land suitable for agriculture and forestry reduces both the number and area of water bodies suitable for the species, as well as the number of individuals. Cleaning of small water bodies associated with tourism and recreational areas threatens the population of medicinal leeches. These factors currently affect a small proportion of the known population and are causing, or are highly likely to cause, declines. This species is assessed as Near Threatened (NT) due to its small AOO. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Parele 1998). The species is a protected species of EU importance, is protected in Latvia, and micro-reserves can be established for it. The legal protection status of the species must be maintained. Of the 85 localities of the species, 52 are in protected nature areas. However, eight subpopulations in protected areas have no real protection. Of the 33 subpopulations outside these areas, 13 are in habitats of EU importance. Threat reduction includes the conservation of beaver ponds and other permanent wetlands both within and outside forests. To improve the conservation of the species, studies are needed on its distribution and abundance, as well as on its habitats and ecology.
Literatūras saraksts
