Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Divmāju augi koši vai dzeltenīgi zaļās, zemās, vairāk vai mazāk biezās, bet viegli sairstošās velēnās. Stumbrs 1–3 mm garš, blīvi aplapots, augšējās stumbra lapas nedaudz lielākas nekā apakšējās. Sausas lapas saliektas uz iekšu, mitras – atstāvošas, (0,5) 0,8–1,5 mm garas, 0,5–0,8 mm platas, mēlveida. Lapas gals plati noapaļots, strups; mala papillaini jomaina, plakana vai vietām atliekta, ar neskaidru dzeltenīgu apmali. Lapas dzīsla beidzas pirms lapas gala. Pie pamatnes lapas dzīsla šaurāka nekā vidusdaļā, šūnas biezi sīki papillainas, necaurspīdīgas, gar malu dažas rindas ar biezākiem šūnapvalkiem un mazāk papillainas, dzeltenīgas, vairāk vai mazāk izodiametriskas. Sporofītu veido reti. Setas taisnas, 3–10 mm garas, dzeltenas, vecākiem augiem sārti brūnas. Sporangiji 1,5–2,0 mm gari, cilindriski. Operkulums konusveida, ar taisnu vai slīpu galu. Annulus nokrītošs. Peristoma zobiņi ar zemu pamatnes membrānu, taisni vai viegli sašķiebti. Sporas dzeltenas līdz olīvbrūnas (Aболинь 1968; Игнатов, Игнатова 2003; Ingerpuu et al. 2008; Košnar, Kučera 2010).
Izplatība. Tikai Eiropā sastopama suga. Tās pamatareāls aptver Latviju un Igauniju, pa vienai atradnei Čehijā, Vācijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā. Literatūrā minēta vēl citās valstīs, bet saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem (Košnar, Kolář 2009; Košnar, Kučera 2010) paraugi no karbonātiežu atsegumiem un kalnu apgabaliem pieder citiem taksoniem – Tortula muralis var. aestiva vai T. muralis obtusifolia. Latvijā ļoti reta suga. Pirmo reizi Latvijā un pasaulē atrasta 1856. gadā Vidzemē Vējupītes gravā pie Siguldas (G. Girgensons). Konstatēta arī uz Cīrulīšu klintīm (G. Girgensons, 1865), Raunas krastā uz Baižkalna ieža (A. Brutāns, 1892), pie Ķireles upītes Mazsalacas tuvumā (N. Malta, 1925), Salacas krastā (E. Vimba, 1959), Amatas krastā (A. Āboliņa, 1959) un tikai vienreiz Kurzemē, Šlīteres Zilajos kalnos (N. Malta 1920). Mūsdienu atradnes pārklājas ar senākajām, un pamatā suga konstatēta Vidzemē Gaujas senlejā, tomēr no jauna atrasta arī citur Latvijā, piemēram, Kurzemē – Rojas krastā Lubes pagastā (A. Opmanis, 2003), Kaļķupes krastā Dundagas pagastā (I. Rēriha, 2006), Ventas krastā uz Sarkanās sienas Padures pagastā (I. Rēriha, 2009), Abavas krastā uz Galmicu klintīm Rumbas pagastā (J. Kluša, 2020). Sastopamības apgabals (EOO) ir 117 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 150 m².
Populācija. Eiropas reģionālā populācija ir maza, apakšpopulācijas izolētas. Sugas izplatību ierobežo vājās vairošanās sekmes, nepietiekams piemērotais substrāts un biotopi (Baisheva et al. 2019). Sugas stāvoklis Latvijā ir stabils, taču to apdraud biotopu degradācija un bojāšana. Igaunijā suga zināma deviņās vietās. Latvijā zināma 34 vietās, tas veido aptuveni 67% pasaules populācijas. Visās atradnēs nelielā (dažu cm² – dažu m²) platībā.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama vienīgi uz smilšakmens atsegumiem ar mazu karbonātu saturu, noēnotās līdz vidēji saulainās, mēreni mitrās vietās, bieži aug horizontālās joslās uz mālaināku iežu starpslāņiem. Pavadošās sugas ir ložņu strupknābe Amblystegium serpens, mainīgā pabārbula Didymodon fallax, parastā bumbiervācelīte Leptobryum pyriforme (J. Saulīša, A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud tūrisma intensificēšanās, klinšu bojāšana un “labiekārtošana” (krūmu un koku izciršana skata uzlabošanai), kas var izraisīt pārmērīgu klints apgaismojumu un augšanas apstākļu pasliktināšanos. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd populācija ir stabilas, bet tas var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Lielākā daļa atradņu atrodas ĪADT – Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas liegumā “Kaļķupes ieleja” un dabas parkos “Abavas senleja” un “Salacas ieleja”. Jāapsaimnieko atradnes, jāveic izmaiņas politikā un noteikumos.
Autors: Ansis Opmanis.
Summary. Screw-moss – Tortula lingulata. A moss species found only in Europe. 34 localities are known in Latvia, which accounts for about 2/3 of the world population. All localities cover a small area (from a few cm² to a few m²). Present-day localities overlap with the oldest ones and are mainly found in Vidzeme in the Gauja Valley, but have also been rediscovered elsewhere in Latvia. EOO is 117 km², and AOO is 150 m². The species’ status in Latvia is stable, but threatened by habitat degradation and damage. The species grows exclusively on low-carbonate sandstone rocks in shaded to moderately sunny, moderately moist areas; often in horizontal bands on interbeds of more clayey rocks. It is threatened by increased tourism, damage to cliffs, cliff “landscaping” – clearing of shrubs and trees to improve views, which can lead to excessive lighting of the cliffs and deterioration of growing conditions. It is assessed as Near Threatened (NT) as its subpopulations are currently stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the area occupied by the species declines. A protected species in Latvia, and its legal status must be maintained. Most of the localities are in protected areas. Locality management and policy and regulatory changes are needed.
Literatūras saraksts
