Morfoloģija un bioloģija. Melnā šaurspārnkrāšņvabole ir 8–13 mm gara, ķermenis melns, spīdīgs, uz segspārniem 1–3 pāri nelielu baltu plankumu, kurus veido balti matiņi un zvīņas. Segspārnu galā izteikts zobiņš. Saproksilofāgs. Kāpurs tipisks krāšņvaboļu dzimtai, iedzeltens, ar izteikti paplatinātu galvas kapsulu. Kāpuru attīstība ilgst 1–2 gadus, tie barojas ar koksni. Pieaugušas vaboles (imago) ir sastopamas jūnijā, jūlijā, aktīvas dienas gaišajā laikā, dzīvo dažas nedēļas (Kwast 2010; Muona, Mattila 2021).
Izplatība. Suga ir reti sastopama visā Eiropā, biežāk konstatēta Rietumeiropā (Francijā). Vācijā nebija konstatēta 95 gadus, bet 2009. gadā tika atrasta vairākās vietās, galvenokārt pie Drēzdenes. Polijā un Baltkrievijā ir sastopama Belovežas gāršā. Izplatības areāla Z robeža ir Somijas dienvidi (Kwast 2010; Gutowski et al. 2019; Muona, Mattila 2021). Latvijā sugas atradnes ir izklaidus visā valstī, biežāk tā konstatēta D daļā netālu no Bauskas. Sastopamības apgabals (EOO) ir 9000 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Potenciālais EOO iekļauj visu valsts teritoriju, un AOO ir lielāka nekā 500 km2.
Populācija. Eiropas līmenī sugas populācijas pētījumi nav veikti, tiek uzskatīts, ka visas zināmās populācijas ir nelielas un suga ir reti sastopama (Kwast 2010; Gutowski et al. 2019). Kopumā Eiropā populācija palielinās, un suga ir spējusi atkārtoti ienākt teritorijās, no kurām bija izzudusi. Somijā ir neliela, bet stabila reģionālā populācija (Muona, Mattila 2021). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti; iespējams, tā ir stipri sadrumstalota, un prognozējams, ka ar laiku mazināsies.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo vecus, skrajus apšu un jauktu koku mežus. Kāpuri attīstās atmirstošos vai atmirušos apšu ģints kokos, retāk ozolu stumbru lejasdaļā, reizēm lielākos zaros. Latvijā vairums atradņu ir izcirtumos, kur suga konstatēta uz ekoloģiskajiem kokiem, – liela izmēra apsēm.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugu apdraudošais faktors ir apšu mežu īpatsvara mazināšanās un pārveidošana par cita veida mežu, kā arī atmirušās koksnes daudzuma mežā mazināšanās. Novērtēta kā gandrīz apdrau-dēta (NT), jo tā ir ekoloģiski plastiska, iespējamā AOO ir daudz lielāka nekā zināmā, kā arī Eiropā sugas populācija palielinās un tā ir spējīga atkārtoti ierasties teritorijās. Analizējot sugai Latvijā zināmos apdraudošos faktorus, secināms, ka nākamajos desmit gados reģionālā populācija būtiski nesaruks, taču iespējama apdzīvotās platības un reģionālās populācijas sarukšana tālākā nākotnē.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Galvenie aizsardzības pasākumi ir saistīti ar vecu apšu mežu saglabāšanu, kā arī apšu mežu atjaunošanu un atmirušās koksnes saglabāšanu mežos. Jāveic sugas izplatības un populācijas pētījumi, lai noskaidrotu sugas sastopamību un reģionālās populācijas stāvokli Latvijā.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Jewel beetle – Agrilus ater. A Palaearctic species distributed in Europe from the south-west to the north, but more common in Western Europe. The EOO is 9,000 km2, and the AOO – 24 km2. The potential EOO covers the entire area of the country and the potential AOO is likely over 500 km2. In Europe, the population of A. ater is increasing, and the species recolonised several areas from where it previously disappeared. The status and trends of the Latvian regional population are unknown, but it is inferred that the population is declining or likely to decline due to loss of habitat quality and its extent. In Latvia, the species is found in mixed aspen forests, and often inhabits large separate aspens left in clearings. It is a saproxylophagous, stenotopic species. Larvae develop in decaying or dying aspen trees, rarer in the lower parts of oak trunks, but sometimes also in large branches. The main threat is the decline of areas covered by aspen forests and the loss of decaying aspen in forest stands. Aspen is considered a low-value species by forestry and aspen stands are not being specially regenerated by planting. Therefore, it is necessary to leave decaying wood in forests and restore aspen-dominated forest stands in Latvia, as well as to create corridors between aspen-dominated stands. The species is assessed as Near Threatened (NT) because the Latvian regional population is likely much larger than currently known, the European regional population is increasing, and the species can re-colonise new areas. Therefore, it is unlikely that the population of A. ater in Latvia will decline significantly in the next ten years. The species is not included on the lists of protected species of EU importance and is not protected in Latvia. It is not required to ensure the legal protection status for A. ater in Latvia.
Literatūras saraksts
