Morfoloģija un bioloģija. Melnais celmgrauzis ir 13–18 mm garš, krāsa melna. Segspārni dzeltenbrūni, reizēm sarkani, to gali noapaļoti. Priekškrūtis ar atstāvošiem matiņiem, antenas līdz segspārnu vidum, tēviņiem nedaudz garākas nekā mātītēm (Бей-Биенко 1965). Saproksilofāgs. Kāpura izskats tipisks koksngrauzim, garums 20–25 mm, ķermenis krēmkrāsā, galva un pirmais posms paplatināts, galva brūna. Kāpuru attīstība ilgst trīs gadus, tie barojas ar satrupējušu koksni. Pieaugušie indivīdi (imago) sastopami jūnijā un jūlijā uz piemērotiem bērzu celmiem, stumbeņiem un sausokņiem. Reti apmeklē ziedus, barojas ar nektāru, dzīvo dažas nedēļas.
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā – Eiropā un Krievijas ziemeļos no Urālu kalniem līdz Kamčatkas pussalai. Centrāleiropā suga ir uzskatāma par pirmsindustriālā laikmeta reliktu un lielākā daļa agrāk zināmo atradņu ir izzudušas. Eiropas ZA daļā sugas aptuvenā apdzīvotā platība (AOO) ir 2000 km2. Āzijā līdz Mongolijai un Sibīrijas A daļai ir sastopama pasuga L. n. rufipennis, bet Eiropā un Baltijas valstīs – nominālā pasuga. Neskaidrību par sugas izplatību var radīt sugas līdzība ar bieži sastopamo skujkoku sarkano koksngrauzi Stictoleptura rubra, un tādēļ dažās atradnēs suga varētu būt noteikta kļūdaini (Dodelin et al. 2017). Suga konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs, Igaunijā ir trīs atradnes, Lietuvā – divas (Tamutis, Alekseev 2020; eElurikkus 2021). Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Pēdējos 20 gados – 2012. un 2013. gadā – konstatētas divas atradnes (Ieviņš 2021). AOO ir 8 km2. Patiesais sastopamības apgabals (EOO) un AOO nav zināmi, tomēr, ņemot vērā kāpuru attīstībai nepieciešamo substrātu un piemēroto meža biotopu platību valstī (1500 km2), ticamākais, ka AOO nepārsniedz 500 km2 un mazinās. Līdzīgi suga ir novērtēta arī Zviedrijā un Somijā, kur tā ir stipri apdraudēta (EN), jo AOO ir mazāka nekā 500 km2 un sarūk (SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021).
Populācija. Centrāleiropā sugas reģionālā populācija mazinās. Eiropas ZA daļā suga ir sastopama biežāk, tomēr salīdzinoši reti, un tās reģionālā populācija ir neliela un mazinās (Dodelin et al. 2017; SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021). Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav veikti reģionālo populāciju pētījumi. Latvijas reģionālā populācija, visticamāk, mazinās vai mazināsies, jo tā ir stipri sadrumstalota un sugai ir nepieciešama specifiska dzīvotne, kas Latvijā mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo vecus jauktus mežus. Kāpuri apdzīvo bērzu, apšu celmus, augstos celmus un sausokņus. Piemērotajiem celmiem raksturīga daļēji atdalījusies miza, cieta pelēka virsma un balta satrupējusi koksne. Piemērotas dzīvotnes ir saules apgaismotas. Biežāk suga apdzīvo degumus, priekšroku dodot apdegušiem celmiem un sausokņiem kā vairošanās vietai (Бей-Биенко 1965; Dodelin et al. 2017; Ieviņš 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. To rada atmirušās koksnes, tostarp mežizstrādes atlieku, izvākšana, ugunsgrēku biežuma un intensitātes un degumu platību mazināšanās, vecu boreālu un jauktu mežu īpatsvara mazināšanās. Sugai nepieciešamā biotopa – vecu vai dabisku boreālo mežu – stāvoklis valstī ir novērtēts kā nelabvēlīgs–slikts (DAP 2020), tas nozīmē, ka atmirušās koksnes daudzumam un kvalitātei ir tendence mazināties. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tās AOO ir 8 km2 un secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās un ir stipri sadrumstalota.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā kā suga apdzīvo vecus vai dabiskus jauktus mežus, biežāk pēc meža ugunsgrēkiem un ar retu substrātu, apdegušus celmus un sausokņus, un sugai ir neliela reģionālā populācija, melnais celmgrauzis ir jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Viena no divām atradnēm atrodas ĪADT – dabas parkā “Silene”. Jāsaglabā apdegusī koksne mežos pēc mežu ugunsgrēkiem, vecie un dabiskie boreālie un jauktie lapu koku meži, mežā atmirusī koksne un jāpalielina tās daudzums. Jāinformē sabiedrība par kontrolētu meža dedzināšanu kā nozīmīgu apsaimniekošanas pasākumu apdraudēto sugu un dabas aizsardzībā. Lai plānotu aizsardzības pasākumus, ir jāveic sugas izplatības, apdraudošo faktoru un ekoloģijas pētījumi.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Longhorn beetle – Lepturalia nigripes. The species is known from Europe and Asia and occurs in the north of Russia from the Ural Mountains to the Kamchatka Peninsula. In Central Europe, the species is considered a relic of the pre-industrial era. Latvia is located in the north-west part of the distribution range. Only two localities are known in Latvia. There is not enough data are available to calculate the EOO, while the potential EOO likely comprises the whole country since L. nigripes is recorded in all neighbouring countries. The AOO is 8 km2, and the potential AOO is likely higher, but does not exceed the threshold of 500 km2. In the boreal region, the regional population of the species is declining. In Latvia, the regional population size and trends have not been studied, but it has been concluded that both the AOO and regional population are declining, and that the population is severely fragmented. The species inhabits old-growth mixed forests; larvae develop in decaying wood of silver birch and aspen preferring high stumps and snags. It prefers sun-exposed habitats. Most often, the species inhabits burnt forest stands preferring burnt stumps and snags. The main threats are the reduction of old-growth mixed forests, the general decline of decaying wood in forests and the reduction of the area and intensity of fires. It is necessary to raise public awareness and educate stakeholders about controlled forest burning as an appropriate management activity to artificially expand suitable habitats for several rare and endangered, fire-dependent species. Preserving old-growth mixed and deciduous forest stands and decaying wood in forests is crucial for the regional population of the species. Further studies on the distribution and population status and trends need to be carried out. It is assessed as Endangered (EN) because of the small AOO, the severely fragmented regional population and the continuous decline of the AOO and the regional population. It is not a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to include the species on the list of protected species, for which micro-reserves can be established.
Literatūras saraksts
