Morfoloģija un bioloģija. Melnējošās bekas cepurīte ir 4–8 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta līdz plakana, gluda, blāvi zīdaina līdz smalki samtaina, vēlāk plankumaina līdz sīkzvīņaina, mitrumā mazliet lipīga, tumši vara brūna līdz riekstu brūna, ar ilgi ieliektu malu. Mīkstums dzeltens, ievainojumu vietās strauji krāsojas tumši zils, pēc tam melnē, ar patīkamu smaržu un maigu garšu. Stobriņi olīvdzelteni, taisni pieauguši vai mazliet gar kātiņu nolaideni, atveres citrondzeltenas līdz zelta dzeltenas, ievainojumu vietās strauji zilē. Kātiņš 5–8 cm garš, 1–2 cm diametrā, cilindrisks, uz leju sašaurināts, sākumā smalki tūbains, vēlāk gluds, augšdaļā dzeltens, virzienā uz leju kļūst brūngani sārts līdz purpursārts, ievainojumu vietās vispirms zilē, tad melnē. Sporas cilindriskas, gludas, dzeltenīgas, birumrakstā olīvbrūnas, 16–20 x 4,5–5,5 µm (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi nelielos ceros un grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, vietām Ziemeļamerikā un Āzijā (Japāna) (GBIF 2023). Eiropā novērota reti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta ļoti reti. Pirmo reizi atrasta tās R daļā – Kazdangas parkā 2013. gadā (Dāniele 2015). Līdz 2022. gadam zināmas trīs atradnes Kurzemē un Vidzemē – Kazdangas, Dinsdurbes parkā, kā arī Lielstraupes apkārtnē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 2408 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Trūkst datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Lapu koku mikorizas sēne. Eiropā sastopama lapu koku mežos, krūmājos (Knudsen, Vesterholt 2012). Sugai piemēroti biotopi ir arī saulainas, klajas vietas platlapju mežos, parkveida pļavas. Latvijā aug galvenokārt cilvēka veidotos biotopos – vecos lauku parkos, kā arī vecos jauktos platlapju mežos, skābās augsnēs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Parkos to apdraud sugas prasībām neatbilstoša parku apsaimniekošana, piemēram, pļaušana vai nobradāšana laikā, kad veidojas jaunie augļķermeņi, tādējādi neļaujot izsēties sporām. Mežos apdraudējums saistīts arī intensīvu koksnes ieguvi un mežizstrādi. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība, neliels pieaugušo indivīdu skaits un prognozēta apdzīvotās platības un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Sugu ieteicams iekļaut Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Viena atradne ir ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu iespējamo biotopu – lapu koku (ozolu) mežu – saglabāšanu. Sugas aizsardzībai lauku parkos jānovērš nenobriedušu augļķermeņu iznīcināšana (pļaujot, nobradājot), lai nekavētu sporu izplatīšanos. Jāturpina jaunu sugas atradņu meklēšana, lai noskaidrotu reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņas. Jāveic papildu pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Ink stain bolete – Cyanoboletus pulverulentus. Found mainly in Europe, but is less common in North America, and Asia (Japan). It is rare in the temperate and hemiboreal zones in Europe, and very rare in Latvia. Found in three localities up to 2022. The EOO is 2,408 km2, and the AOO – 12 km2. Data on the regional population size and changes in Latvia are lacking. The number of mature individuals probably does not exceed 50. It is mycorrhizal with deciduous trees. In Europe, it is found in deciduous forests, and scrubs. Sunny open areas in deciduous forests, wooded meadows would also be suitable habitats for the species. In Latvia, it grows mainly in man- made habitats such as old parks, as well as in old mixed broadleaved forests, and on acidic soils. In parks, it is threatened by inappropriate management, e.g. mowing or trampling at the time when young fruiting bodies are forming. This prevents the spread of spores. In forests, intensive logging is also a threat. It is assessed as Endangered (EN) due to low AOO and low numbers of mature individuals; a decline in AOO and habitat quality is expected. The species is not on the list of species of EU importance nor is it a protected species in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. One locality is in a protected nature area – the Gauja National Park. The conservation measures are mainly related to the preservation of suitable potential habitats – deciduous (oak) forests. For the conservation of the species, it is important not to destroy immature fruiting bodies in parks (by mowing and trampling). It is necessary to continue the search for new localities of the species to determine the regional population size and changes. Further studies are needed on the distribution, ecology and threat factors of the species.
Literatūras saraksts
