Morfoloģija un bioloģija. Melnējošās kolēmas laponis ir līdz 10 cm diametrā, lapveida līdz apaļš, plati daivains, virspuse ar daudzām radiālām krokām un izīdijām, krāsa olīvbrūngana līdz melna, vēlāk starp krokām rodas dzeltenīgi, kaili laukumiņi. Apakšpuse gaišāka, olīvzaļgana, ar iedobumiem atbilstoši augšpuses krokām. Apotēciju daudz, tie ir mazi, attīstās pa visu lapoņa virsmu. Disks 0,4–1,0 mm diametrā, plakans vai mazliet izliekts, sarkanīgi brūngans, bez apsarmes, ar veselu, plānu lapoņa apmali. Ekscipuls bezkrāsains. Hipotēcijs gaiši dzeltenīgs. Himēnijs bezkrāsains, 80–90 µm augsts. Epihimēnijs brūngans. Aski vālesveida, ar astoņām sporām. Sporas šķērseniski daudzšūnu, nūjiņveida, šauri velteniskas vai adatveida, izliektas vai taisnas, 46–90 x 3,0–4,5 µm. Konīdijas taisnas, 4–6 x 1,0–1,5 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Reaģējot ar Lugola šķīdumu, himēnijs zilē.
Izplatība. Kosmopolītiska suga, sastopama Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Āzijā, Ziemeļāfrikā. Plaši izplatīta Eiropā. Latvijā ir septiņas atradnes (aptuveni 20 novērojumu), galvenokārt valsts A daļā Balvu un Gulbenes novadā (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 9095 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Suga neveido skaitliski lielas apakšpopulācijas un piemērotos biotopos ir novērojama reti. Tās reģionālā populācija vērtējama kā maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Lielākoties aug uz apšu mizas vecos dabiskos skujkoku un platlapju mežos. Zviedrijā konstatēta arī uz kļavas, oša, vītola un pīlādža (SLU Artdatabanken 2025). Latvijā novērota ES nozīmes aizsargājamos meža biotopos – vecos vai dabiski boreālos mežos un vecos jauktu platlapju mežos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrādes pasākumi, tostarp pameža un paaugas ciršana, kas maina meža mikroklimatu. To apdraud arī vecu mežu platību un vecu apšu daudzuma mazināšanās mežos. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta dabas liegumā “Stompaku purvi”, kā arī kolēmu ģints sugu aizsardzībai veidotā mikroliegumā, taču vairums atradņu ir ārpus ĪADT. Jāizsargā sugas atradnes, veci un dabiski meži ar apsi un vecas apses mežos. Sugas atradnēs un to tuvumā nav pieļaujams darbības (mežizstrāde, nosusināšana), kas izmaina dabisko mikroklimatu. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova.
Summary. Collema nigrescens is a cosmopolitan species that is found in North and South America, Asia, and North Africa. Widespread in Europe. There are seven localities in Latvia (about 20 sites of observation), mainly in the eastern part of the country. The EOO is 9,095 km2, and the AOO is 28 km2. An epiphytic species. Mostly grows on the bark of aspens in old natural coniferous and broadleaf forests. The species is threatened by logging activities that alter the microclimate of the forest, including the cutting of undergrowth. The species is also threatened by a decline in old-growth forest areas and the number of old aspens. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. The species has been recorded in “Stompaku purvi” Nature Reserve, as well as in a micro-reserve created for the conservation of species of the Collema genus, while most of the localities are beyond protected areas. Localities of the species, old and natural forests with aspen and old aspens in forests must be protected. Activities that alter the natural microclimate (logging, drainage) must not be permitted at the localities of the species and in the vicinity thereof.
Literatūras saraksts
