Morfoloģija un bioloģija. Neliels, nedaudz mazāks nekā krīklis. Vasarā apspalvojums ļoti tumšs, galva un kakls melns. Galvas sānos izspūrušu un nokarenu pagarinātu, zeltainu spalvu pušķi. Acis sarkanas. Pēcriesta tērps pelēcīgāks. Galvas virsa un vaigu augšdaļa aiz acs melna, pazode un galvas sāni balti. Ne tik piesardzīgs kā mazais dūkuris, biežāk redzams atklātā ūdenī. Barojas ar ūdens bezmugurkaulniekiem un sīkām zivtiņām. Starp virsūdens augu stublājiem no ūdensaugiem būvē peldošu ligzdu. Dējumā 3–6 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Eiropas R un D daļā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areālu veido trīs atsevišķi apgabali (attiecīgi – trim pasugām): no Rietumeiropas līdz Āzijas vidienei (atsevišķs fragments Ķīnas A daļā), Ziemeļamerikas R daļā un Dienvidāfrikā. Eiropas populācija ziemo Eiropas R piekrastē un Vidusjūras reģionā (BirdLife International 2018). Kopumā Eiropā izplatība kopš 20. gs. 80. gadiem ir mazliet palielinājusies, samazinoties Centrāleiropā, bet pieaugot R daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2013.–2017. gadu ir mazinājusies (Ķerus u. c. 2021). Apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 80 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2018). Eiropas populācija sarūk. Baltkrievijā populācija stabila, Krievijā un Lietuvā sarūk (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 0–5 pāri (0–10 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 99,8%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo seklos, aizaugušos ezeros un dīķos (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 5,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, bet Eiropas kopējā novērtējumā ir atzīmēts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Suga ir jutīga pret naftas piesārņojumu ziemošanas vietās. Tā ir uzņēmīga pret putnu holeru, erizipeloīdu un putnu botulismu, tāpēc sugu apdraud turpmāki šo slimību uzliesmojumi. Populācijas iepriekš piedzīvojušas strauju lejupslīdi, mazinoties barības pieejamībai ziemošanas vietās jūras virsmas uzsilšanas dēļ. Sugu apdraud arī rekreācijas radītais traucējums, bojāeja elektrolīnijās un Amerikas ūdele Neogale vison (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Melnkakla dūkuris nav izveidošanas mērķsuga nevienai ĪADT vai putniem nozīmīgajai vietai, taču lielākā daļa zināmo novērojumu ir reģistrēta dabas liegumā “Lubāna mitrājs”. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Black-necked Grebe − Podiceps nigricollis. In Latvia, the distribution decreased between 1980–1984 and 2013–2017. AOO is 28 km2, EOO – 80 km2. The breeding population in Latvia is estimated at 0–5 pairs (0–10 adult individuals). The population is declining in the long term, as well as in the short term. Over three generations, the population has declined by 99.8%. Breeds in shallow, overgrown lakes and ponds. The species is sensitive to oil pollution in wintering areas. It is susceptible to avian cholera, erysipeloid and avian botulism, and is therefore threatened by further outbreaks of these diseases. Populations have previously experienced a sharp decline due to reduced food availability at wintering sites due to the warming of the sea surface. The species is also threatened by the disturbance caused by recreation, mortality on power lines and the invasive species Neogale vison. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia.
Literatūras saraksts
