Foto: Jānis Jansons – melnspārnu kaija.

Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: kaiju Laridae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN° C1, 2020.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2018, LC 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (NT 2020), Somija (VU 2019), Igaunija (VU [L], LC [C, Z] 2019).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
Biotopi: 5.1. Iekšzemes mitrāji – pastāvīgas upes/strauti/tērces (ieskaitot ūdenskritumus),
5.5. Iekšzemes mitrāji – pastāvīgi saldūdens ezeri (>8 ha), 9.1. Jūras pelaģiāle, 12. Plūdmaiņu zona,
15.11. Cilvēka radītas struktūras jūrā.
Draudi: 6.1. Rekreācija, 9.2. Rūpnieciskas un militāras izcelsmes piesārņojums, 8.2. Problemātiskas vietējās
sugas/slimības, 8.1. Invazīvas svešzemju sugas/ slimības, 5.4. Zveja vai citu ūdens bioloģisko resursu
ieguve, 3.3. Atjaunojamā enerģija, 5.1. Sauszemes dzīvnieku medīšana un vākšana, 11.4. Vētras un plūdi.
Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: –.
Putnu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

Morfoloģija un bioloģija. Liela kaija ar masīvu knābi. Kājas gaiši pelēksārtas. Pieaugušajiem putniem spārnu virspuse un mugura melna, pārējais apspalvojums balts (Baumanis, Klimpiņš 1997). Pārtiek galvenokārt no ļoti dažādas dzīvnieku valsts barības (BirdLife International 2021). Ligzdo uz lieliem akmeņiem jūrmalā (Baumanis, Klimpiņš 1997). Latvijā reģistrēti seši ligzdošanas gadījumi (no 1992. līdz 2018. gadam). Lielākā skaitā caurceļo un ziemo (Celmiņš 2022).

Izplatība. Ligzdo Atlantijas okeāna Z piekrastē Ziemeļamerikā, Grenlandē un Eiropā. Ligzdošanas un ziemošanas areāli lielā mērā pārklājas (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies, galvenokārt no Spānijas Z piekrastes līdz Dānijai (Keller et al. 2020). Latvijā ziemojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 644 km², sastopamības apgabals (EOO) – 41 328 km².

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2018). Eiropas populācija ir stabila. Ligzdojošā populācija Igaunijā sarūk, bet Krievijas populācijas tendence nav zināma. Par ziemojošās populācijas pārmaiņām kaimiņvalstīs nav informācijas (BirdLife International 2021), bet Baltijas jūras ziemojošā populācija ir stabila (HELCOM 2023). Latvijas ziemojošā populācija ir vidēji 335 indivīdi (223 pieauguši indivīdi). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par vairāk nekā 30%.

Biotopi un ekoloģija. Ziemo galvenokārt jūrā. Paaudzes ilgums: 12,2 gadi (BirdLife International 2021).

Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).

Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas ziemojošajai populācijai. Dānijā suga tiek medīta. To apdraud sadursmes ar atkrastes vējparkiem. Tā var iet bojā arīzvejnieku tīklos. Suga ir jutīga pret naftas noplūdēm un citu ūdens virsmas piesārņojumu (BirdLife International 2021).

Aizsardzība. Melnspārnu kaija nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ziemo vairākās no šīm teritorijām. Tiek veikts ziemojošās populācijas monitorings (Stīpniece 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece, Ainārs Auniņš.

Summary. Great Black-backed Gull − Larus marinus. The AOO of birds wintering in Latvia is 644 km², the EOO – 41,328 km². The average wintering population is 335 individuals (223 adult individuals). Over three generations, the population has declined by more than 30%. The species mainly winters at sea. The species is hunted in Denmark. It is threatened by collisions with offshore wind farms. It can also die in fishing nets. The species is sensitive to oil spills and other types of water surface pollution. Monitoring of the wintering population is ongoing. The legal status of protected species does not need to be changed in Latvia.

Literatūras saraksts

Baumanis, J., Klimpiņš, V. 1997. Putni Latvijā. Rīga: Zvaigzne ABC, 298.

BirdLife International 2018. Larus marinus. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22694324A132342572. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22694324A132342572.en. [skatīts 14.12.2022.]

BirdLife International 2021. Larus marinus (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22694324A166273324. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22694324A166273324.en. [skatīts 14.12.2022.]

Celmiņš, A. 2022. Melnspārnu kaija Larus marinus. Latvijas putni 2000–2022. Interneta publikācija: http://www.putni.lv/larmar.htm. [skatīts 23.03.2022.]

HELCOM 2023. Abundance of waterbirds in the wintering season. HELCOM core indicator report. Online. https://indicators.helcom.fi/indicator/waterbirds-wintering-season/. [skatīts 29.06.2023.]

Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-B., Foppen, R.P.B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967.

Stīpniece, A. 2021. Piekrastē un iekšzemē ziemojošo ūdensputnu monitorings. Gala atskaite par 2021. gadu. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 48.