Morfoloģija un bioloģija. Melnsvītras cietpiepes augļķermeņi ir klājeniski vai klājeniski ar atliektām malām. Cepurītes forma var būt ļoti dažāda, parasti ar nelīdzenu asu malu un platu piestiprinājuma vietu. Tās virsma nelīdzena, ar daudzām bedrītēm, tumšbrūna vai tumši pelēkbrūna, nedaudz joslaina. Audi griezumā divslāņu – slānis, kas ir tuvāk poru slānim, pēc taustes ir līdzīgs korķim, gaišbrūns, otrs slānis ir tumšāks un blīvāks. Starp tiem ar lupu vai neapbruņotu aci saskatāma tieva melna izlocīta līnija. Poru virsma gluda, bet izciļņi seko substrāta nelīdzenumiem, krāsa sākumā dzeltenīga, vēlāk – kafijas brūna. Poras mazas, ieapaļas, 5–7 uz 1 mm. Sporas bezkrāsainas, cilindriskas, ar spicu galu, 7–10 x 2,0–2,5 µm (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi daudzgadīgi, novērojami dabā visu gadu.
Izplatība. Sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā boreālajos un alpīnajos reģionos. Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi konstatēta 1967. gadā Kurzemē, Usmas ezera Moricsalā. Mūsdienās zināmas vairāk nekā 64 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 46 362 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 276 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 260.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa raibo trupi. Aug uz skujkoku (galvenokārt – egļu) kritalām. Pārsvarā aug uz liela diametra kritalām, bez mizas, samērā vēlā sadalīšanās pakāpē. Uz vienas kritalas aug vairākus gadus, līdz tā kļūst sugai nepiemērota. Sastopama vidēji mitros vai mitros skujkoku mežos, ar augstu mirušās koksnes daudzumu. Dabisku mežu biotopu speciālistu suga, kas liecina par augstu bioloģisko daudzveidību.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud tai piemērotu meža biotopu platību mazināšanās, galvenokārt mazinot liela diametra mirušās koksnes apjomu mežā, kā arī mainot mitruma režīmu (kailcirte vai nosusināšana). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Mazāk nekā puse zināmo sugas atradņu atrodas ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos un citās. Sugas aizsardzībai jāsaglabā veci egļu meži ar liela diametra kritalām un vismaz daļā teritorijas jānodrošina dabiskais koksnes sadalīšanās cikls piemērotos noēnojuma un mitruma apstākļos. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Blacklined porecrust – Phellopilus nigrolimitatus. Found in Eurasia, and North America. It occurs in the boreal and alpine regions, but is rare in Latvia; more than 64 localities are known in different regions. The EOO is 46,362 km2, the AOO – 276 km2. There are insufficient data on the size of the regional population and its changes. The number of mature individuals is about 260. It is a wood saprotroph, causing white pocket rot. It grows on highly decayed, barkless coniferous (mainly spruce) logs, mainly large diameter coarse woody debris. It occurs in moist coniferous forests rich in dead wood. The species is threatened by a reduction in the area of suitable habitat, a reduction in the amount of coarse woody debris, and changes in the moisture regime. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. A protected species in Latvia for which micro-reserves can be established. Its legal status must be maintained. Less than half of the species’ localities are found in protected nature areas, such as the Gauja and Ķemeri National Parks. Old spruce forests with coarse woody debris should be preserved, and the natural cycle of wood decomposition under suitable shade and moisture conditions should be maintained in at least part of the area. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
