Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Sīki augi, izmērs 6,0–15,0 × 2,0–3,0 mm. Augi pacili, nedaudz zaroti, zaļi zaļganbrūni, retāk sarkanbrūni ar sarkana pigmenta klātbūtni. Stumbrs laika gaitā kļūst tumšs, gandrīz melns. Uz stumbra skraji bezkrāsaini vai gaiši brūni rizoīdi. Lapas vidusdaļā novietotas 50–70° leņķī pret stumbru, bet pie galotnes – 90° leņķī. Lapu šūnas vidusdaļā neregulāri taisnstūrveida, veidojot trīsstūrveida starpšūnu formu. Eļļas ķermeņi eliptiski, pa 4–7 katrā šūnā. Dorsālā lapas daļa ar atskabargainu malu, ventrālā lapas daļa mēlveida. Perianti cilindriski, saplacināti, ar nošķeltu, neregulāri krokotu galu. Sporas brūnas. Līdzīga ir Skandināvijas lāpstīte S. scandica, bet tā raksturīga uz kūdrainām augsnēm, izmēros sīkāka (7,0–10,0 × 1,7–2,5 mm) un ar mazākām lapu šūnām (Choi et al. 2012; Liepiņa 2017).
Izplatība. Reti izplatīta suga līdz 2800 m v.j.l. (Potemkin 2022). Eiropā suga ir diezgan reta Skandināvijas dienvidos, kļūst arvien izplatītāka ziemeļos, tostarp Islandē un Fēru salās. Sastopama arī Karēlijā, Murmanskas apgabalā un Ziemeļu Ledus okeāna salās. Konstatēta arī Kaukāzā, Krievijas Tālajos Austrumos, Ziemeļamerikas A daļā, tostarp Grenlandē (Damsholt 2002). Latvijā ļoti reti sastopama suga. Pirmo reizi novērota 1924. gadā Vidzemē Gaujas senlejā starp Cēsīm un Līgatni, iespējams, uz Ēdernieku klintīm (J. Strautmanis). 1996.–2021. gadā apkopoti dati par 18 atradnēm Vidzemē Braslas (U. Suško, 1996) un Gaujas krastā (A. Opmanis, 2016–2021, J. Kluša, 2020) un Kurzemē Kaļķupes krastā un Šlīteres Zilo kalnu sāngravā (I. Rēriha, 2006, 2008). Sastopamības apgabals (EOO) ir 3978 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 60 km2.
Populācija. Eiropā maz zināms par sugas reģionālās populācijas lielumu, apakšpopulācijas lielākoties ir nelielas. Populācijas tendence nav zināma (Konstantinova 2019). Latvijā pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Atradnēs suga veido mazskaitlīgas apakšpopulācijas. Zināmas divas izolētas apakšpopulācijas Ziemeļkurzemē un Vidzemē. 70% atradņu ir Gaujas senlejā. Lielā mērā reģionālā populācija atkarīga no ģeomorfoloģiskajiem procesiem Gaujas ielejā, kas norāda uz jutīgu un apdraudētu populācijas stāvokli.
Biotopi un ekoloģija. Aug uz mitras mālainas, smilšainas, grants un kūdras augsnes, laukakmeņiem, reizēm arī uz trupošas koksnes, upju tuvumā (Liepiņa 2017). Tā sastopama uz smilšakmens atsegumiem, priežu mētrājā, ceļa nogāzē uz mitras smilts, kur pavadošās sugas ir greizknābīša sarkanlape Bryoerythrophyllum recurvirostrum, īlenlapu divzobīte Dicranella subulata, parastā pellija Pellia epiphylla, porenīšu greizkausīte Plagiochila porelloides, palienes lāpstīte Scapania irrigua (J. Klušas, A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugai lielu apdraudējumu nav (Konstantinova 2019), to negatīvi ietekmē mežizstrāde un koksnes ieguve, biotopa izmaiņas, rekreācijas aktivitātes. Suga sastopama uz reti izplatītiem smilšakmens atsegumu biotopiem Latvijā, kurus apdraud dabiskās sukcesijas risks (aizaugšana) (Čakare 2017). Ņemot vērā pastāvošos draudus, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd tās apakšpopulācijas ir stabilas.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Izņemot atradni Inčukalna pagastā, pārējās atradnes ir ĪADT: dabas liegumā “Kaļķupes ieleja”, Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Jāaizsargā tās atradnes un biotopi, jārīko ekspertu mācības, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Tongue earwort – Scapania lingulata. In Europe, the liverwort species is quite rare in southern Scandinavia, becoming more common in the north. Between 1996 and 2021, data were collected for 18 localities. EOO is 3,978 km2, and AOO is 60 km2. In Latvia, no quantitative studies on the regional population size and changes of the species have been carried out. In the localities, the species forms few local subpopulations. It is known to be present in two isolated subpopulations in northern Kurzeme and Vidzeme. 70% of the localities are concentrated in the Gauja Valley. The species grows on moist clay, sandy gravel and peat soils, boulders, sometimes also on dead wood, near rivers. The species is threatened by logging, timber extraction, habitat alteration and recreational activities. In view of the existing threats, it is assessed as Near Threatened (NT), as subpopulations are currently stable. A protected species in Latvia, and its legal status must be maintained. Except for one locality in Inčukalns parish, the other localities are in protected areas. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, expert training and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
