Foto: Agnese Priede – meža auzene.

Sinonīmi: Drymochloa sylvatica (Pollich) Holub.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Poaceae – skareņu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: VU B2ab(iii,iv,v), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (+), Vācija (*, 2018), Polija (+), Lietuva (DD, 2021), Igaunija (VU, 2017), Zviedrija (NT, 2020), Somija (+), Baltkrievija (NT, 2015), Krievijas apgabali (Karaļauču (+), Pleskavas (2021), Ļeņingradas (2021), Novgorodas (2021)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 7.2. Uzpludinājumi un hidroloģiskā režīma maiņas, 12.1. Citi draudi.
    Aizsardzības pasākumi: 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: 3. kat. (2003).

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 60–150 cm augsts lakstaugs. Veido nelielus cerus. Pie pamata brūnganas, makstveidīgas lapu paliekas. Lapas raupjas, līdz 1,4 cm platas, plakanas. Arī lapas maksts raupja, rievaina. Lapas mēlīte īsa, strupa, galā bārkstaina. Skara plaša, 10–20 cm gara, parasti diezgan vienpusēja. Vārpiņas ir nelielas, ar 2–5 ziediem, zieda plēksnes smailas, bez akota. Zied jūnijā un jūlijā (Gavrilova 2003). Apputeksnē vējš. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 1–5 m (Lososová et al. 2023).

Izplatība. Suga izplatīta visā Eiropā, izņemot Pireneju pussalas R daļu, sastopama arī Rietumsibīrijā un dažviet Kaukāzā (Govaerts 2024). Lielākais atradņu skaits ir Eiropas centrālajā daļā (GBIF 2023). Igaunijā sastopama diezgan reti, tikai R un A daļā (eElurikkus 2022), Lietuvā – reti visā valstī (Krall et al. 2003). Krievijas ZR daļā zināmas vien atsevišķas atradnes (Сорокина и др. 2021). Baltkrievijā sastopama ļoti reti, izklaidus visā valstī (Третьяков 2005). Latvijā suga ir diezgan reti sastopama un nevienmērīgi izplatīta (DAP 2023). Sastopamības apgabals (EOO) ir 62 961 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 568 km². Sugas izplatība ir nedaudz palielinājusies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Gavrilova 2003). Taču tas ir skaidrojams ar intensīvākiem pētījumiem, nevis sugas dabisku izplatīšanos. Lai arī nav veikti mērķtiecīgi sugas izplatības pētījumi, sugas specifisko augtenes apstākļu un ierobežoto izplatības spēju dēļ AOO, visticamāk, nepārsniedz VU kategorijas slieksni.

Populācija. Datu par populācijas lielumu un dinamiku nav. Meža auzene aug lielākās vai mazākās grupās.

Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug barības vielām vidēji bagātās, nedaudz mitrās augtenēs, daļēji noēnotās vietās. Tā var augt vāji skābās līdz vāji bāziskās augtenēs (Tichý et al. 2023). Nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā konstatēta galvenokārt vecos dabiskos platlapju mežos vai jauktos platlapju-egļu mežos, nedaudz mitrās, ēnainās vietās. Aug arī gravu un nogāžu mežos (Bambe 2013; DAP 2023). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013). Tai nepieciešams augsts un vienmērīgs gaisa mitrums. Zviedrijā tā aug galvenokārt vecos dabiskos platlapju mežos un egļu mežos (SLU Artdatabanken 2024).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Meža auzeni apdraud galvenokārt intensīva mežsaimnieciskā darbība, dažviet to var ietekmēt arī mežaudžu susināšana, kā arī dabiskā sukcesija, iespējams, dažviet arī nelielu traucējumu trūkums augsnes virskārtā.

Aizsardzība. Nav zināms, cik liela daļa Latvijas populācijas atrodas ĪADT. Nozīmīgas sugas atradnes atrodas dabas liegumos “Aizkraukles purvs un meži”, “Kaļķupes ieleja”, “Vjadas meži”, Slīteres Nacionālajā parkā. Lai aizsargātu sugu, izveidoti divi mikroliegumi.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir jāpēta sugas izplatība un populācijas lielums. Jānosaka saglabāšanai nozīmīgākās vietas. Nav pieļaujama mežizstrāde sugas dzīvotnēs. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.

Autore: Liene Auniņa.

Summary. Wood fescue – Festuca altissima. It is rather rare in Latvia with an uneven distribution. The EOO is 62,961 km², and the AOO – 568 km². The distribution of the species has slightly increased compared to what was previously known, but this can be explained by the more intensive floristic research. There are no data on the population size and its dynamics in Latvia. F. altissima is found in Latvia mainly in old-growth natural broadleaf forests or mixed broadleaf-spruce forests, in slightly moist shady places, where it grows as single plants or in small groups. The species is mainly threatened by intensive logging, in some places it may also be affected by drainage, a lack of minor topsoil disturbance or it can be outcompeted in the course of natural succession. The percentage of the species’ localities in protected areas and microreserves is unknown. Significant localities are in the “Aizkraukles purvs un meži”, “Kaļķupes ieleja” and “Vjadas meži” Nature Reserves, and in the Slītere National Park. Studies of the distribution and population size of the species are needed. It is necessary to determine the most important places for conservation. Drainage and logging should not be permitted in the species’ habitats.

Literatūras saraksts

• Auniņš, A. (red.). 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums. Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 353 lpp.

• Bambe, B. 2013. 9180* Nogāžu un gravu meži. Grām.: Auniņš, A. (red.). Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums. Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 292.–295. lpp.

• DAP 2023. Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols”. https://ozols.gov.lv/ [skatīts 10.08.2023.].

• Durka, W. 2002. Blüten- und Reproduktionsbiologie. In: Klotz, S., Kühn, I., Durka, W. (eds.). BIOLFLOR – Eine Datenbank mit biologisch-ökologischen Merkmalen zur Flora von Deutschland, Schriftenreihe für Vegetationskunde, 38: 133–175.

• eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/4744 [skatīts 14.03.2022.].

• Gavrilova, Ģ. 2003. Meža auzene Festuca altissima All. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 538.–539. lpp.

• GBIF 2023. Festuca altissima All. in GBIF Secretariat: GBIF Backbone Taxonomy. https://doi.org/10.15468/39omei Pieejams: https://www.gbif.org/species/4129208 [skatīts 22.11.2024.].

• Govaerts, R. (ed.). 2024. WCVP: World Checklist of Vascular Plants. Facilitated by the Royal Botanic Gardens, Kew. [WWW document] URL http://sftp.kew.org/pub/data-repositories/WCVP/ [skatīts 21.05.2024.].

• Krall, H., Tabaka, L., Balevičienė, J. 2003. Poaceae Barnh. (Gramineae A. L. Juss.). In: Kuusk, V., Tabaka, L., Jankevičienė, R. (eds.). Flora of the Baltic Countries. Compendium of Vascular Plants III. Estonian Agricultural University, Institute of Zoology and Botany, Tartu, 296–297.

• Lososová, Z., Axmanová, I., Chytrý, M., Midolo, G., Abdulhak, S., Karger, D.N., Renaud, J., Van Es, J., Vittoz, P., Thuiller, W. 2023. Seed dispersal distance classes and dispersal modes for the European flora. Global Ecology and Biogeography, 32(9): 1485–1494.

• Midolo, G., Herben, T., Axmanová, I., Marcenò, C., Pätsch, R. et al. 2023. Disturbance indicator values for European plants. Global Ecology and Biogeography, 32(1): 24–34.

• SLU Artdatabanken 2024. Artfakta: skogssvingel (Drymochloa sylvatica). https://artfakta.se/taxa/643 [skatīts 22.11.2024.].

• Tichý, L., Axmanová, I., Dengler, J., Guarino, R., Jansen, F. et al. 2023. Ellenberg-type indicator values for European vascular plant species. Journal of Vegetation Science, 34(1), e13168.

• Сорокина, И.А., Ликсакова, Н.С., Конечная, Г.Ю. и др. 2021. Атлас сосудистых растений Северо-Запада европейской части России. Том 1. Товарищество научных изданий КМК, Москва, 296 с.

• Третьяков, Д.И. 2005. Festuca altissima All. (= F. sylvatica (Poll) Vill.). Кн.: Пашков, Г.Л., Календа, Л.В., Логвин, В.Н., Петриков, А.М. (редк.). Красная книга Республики Беларусь. Растения: редкие и находящиеся под угрозой исчезновения виды дикорастущих растений. Энцыкл. имени П. Бровки, Минск, 284–285.