Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgs vai daudzgadīgs 5–15 cm augsts pusparazītisks lakstaugs. Stublājs stāvs, no pamata zarots. Zari ap stublāja asi riņķveidā, pacili, galotnē vērsti augšup, vidējie stāvi. Lapas 2–3 cm garas, 0,5–1 cm platas, plūksnaini dalītas, uz stublāja sēdošas, augšdaļā nemanāmi pāriet ziedu seglapās. Kauss šķelts, ar pieciem īpatnējas formas robainiem zobiņiem un skaidri izšķiramu tīklveida dzīslojumu. Ziedi gaišsārti, lieli, skrajā ķekarveida ziedkopā zaru (stublāja) galā seglapu žāklēs. Pogaļa olveidīga. Zied maija beigās un jūnijā. Aug pa vienam vai nelielās grupās (Tabaka 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē kukaiņi, ir arī pašappute. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1,0 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Eiropā suga sastopama mērenajā un vēsajā joslā no Pireneju pussalas līdz Skandināvijas pussalas dienvidiem. Vietām arī Ziemeļāfrikā (GBIF 2023; Govaerts 2024). Lietuvā zināma viena mazskaitlīga atradne valsts R daļā (Rašomavičius 2021). Igaunijā suga nav sastopama. Latvijā ļoti reta suga, atrasta tikai valsts DR daļā Rucavas apkaimē (Priedītis 2014). Latvijā suga sasniedz areāla ZR robežu (Tabaka 2003).
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug mitrās, skābās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tā ir zālāju, virsāju un purvu suga (Axmanová 2022). Sugai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā meža jāņeglīte aug pa vienai vai nelielās grupās smiltī vai seklā kūdrā periodiski mitrās pļavās ar skraju veģetāciju (Priedītis 2014). Latvijā pēdējo reizi atrasta 1982. gadā aizaugošā zālājā, kas apmežots ar egli (LU BI kartotēka).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Līdzīgi kā citas periodiski mitro zālāju sugas, meža jāņeglīti var apdraudēt zālāju susināšana, apmežošana, uzaršana, kā arī zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana vai pārāk intensīva noganīšana. Vienīgā atradne 1982. gadā bija apmežota ar egli un nosusināta (Tabaka 2003). Spriežot pēc kartogrāfiskiem materiāliem (1921–1940), šajā vietā bijuši mitri zālāji.
Aizsardzība. Izzudusī atradne atradās ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Vēlama mērķtiecīga sugas potenciālo dzīvotņu izpēte izzudušās atradnes apkārtnē un citviet Latvijas DR daļā. Jāveic dabisko zālāju atjaunošana un apsaimniekošana. Nav pieļaujama mitro zālāju susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Wood lousewort – Pedicularis sylvatica. Very rare in Latvia, found only in the south-western part of Latvia near Rucava. In Latvia, the species reaches the north-eastern border of the range. It was last found in 1982 in overgrown grassland, which was later afforested with spruce. Although the species is considered extinct, targeted surveys may lead to discovering unknown localities of P. sylvatica. The suitable habitats are wet semi- natural grasslands, wet heaths, and forest glades in the south-western part of Latvia. Like other species of wet grasslands on soils with fluctuating water tables, P. sylvatica is threatened by drainage, afforestation, reduction or cessation of grassland management, and overgrazing. The only known locality occurred outside protected nature areas. To preserve the habitats suitable for P. sylvatica, restoration of semi-natural grasslands as well as their management is necessary. Drainage should be prohibited.
Literatūras saraksts
