Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–30 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, klāts ar bieziem, mīkstiem matiņiem. Lapas trīs līdz piecstaraini dalītas. Apakšējās lapas 1–6, ar garu kātu, augšējās lapas 3–5, ar īsu kātu, mieturī stublāja vidusdaļā. Ziedi balti, pa vienam stublāja galā, lieli, 3,5–5 cm diametrā. Auglis – lodveidīgs apmatotu riekstiņu kopauglis. Zied maijā un jūnijā. Aug grupās un atsevišķi indivīdi. Vairojas ar sēklām. Kalcifīts (Tabaka 2003). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Meža vizbulis savvaļā izplatīts Centrāl- un Austrumeiropā, vietām Zviedrijas DA daļā, Ziemeļ- un Vidusāzijā no mēreni siltās līdz vēsajai joslai. Lietuvā suga sastopama reti (Laasimer et al. 1993), Igaunijā samērā bieži, galvenokārt Z daļā, retāk salās (eElurikkus 2022). Latvijā ne visai bieži, galvenokārt centrālajā un A daļā, it īpaši gar Daugavu. Latvija atrodas tuvu areāla R robežai (Tabaka 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 34 862 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 400 km2. Ņemot vērā sugai piemērotu dzīvotņu sastopamību Latvijā, tiek uzskatīts, ka AOO ir nedaudz lielāka un atbilst VU kategorijai. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti, taču EOO, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem, ir nedaudz mainījies (Tabaka 2003). Vairākās atradnēs Kurzemē kopš 1991. gada sugai nav reģistrētu novērojumu. Tomēr, tā kā nav veikta mērķtiecīga visu atradņu inventarizācija, nevar pamatoti apgalvot, ka suga tur ir izzudusi.
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. Augšanai piemērotās vietās meža vizbulis veido skaitliski lielas audzes.
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, kaļķainu un barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug klajās vietās (Axmanová 2022a; Tichý et al. 2023). Tā aug gan zālājos, gan mežos un krūmājos (Axmanová 2022b). Eiropas centrālajā daļā sugas optimālās dzīvotnes ir sausi zālāji saulainās mežmalās un citi sausi zālāji (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga galvenokārt sastopama skrajos, sausos priežu mežos un mežmalās karbonātiskās augsnēs, sausos kaļķainos zālājos. Konstatēta arī uz dolomītu atsegumiem.
Izmantošana un tirdzniecība. Dekoratīvo ziedu dēļ indivīdi nereti tiek izrakti un pārstādīti, kā arī plūkti ziedēšanas laikā.
Apdraudējums. Iespējamie apdraudējumi ir augšanai piemērotu dzīvotņu platību mazināšanās lauksaimniecisko darbību rezultātā – dabisko zālāju uzaršana, pārganīšana un apsaimniekošanas pārtraukšana. Augi nereti tiek izrakti un pārstādīti, arī plūkti ziedu laikā, kas var ietekmēt indivīdu skaitu populācijās.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Suga ir konstatēta vairākās ĪADT: Krustkalnu un Teiču dabas rezervātos, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkos “Abavas senleja”, “Cirīša ezers”, “Silene”, “Tērvete”, “Daugavas loki”, “Daugavas ieleja”, dabas liegumos “Lielie Kangari”,“Mazie Kangari”, “Grebļukalns”, “Klintaine”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un veicot sauso kaļķaino zālāju apsaimniekošanu. Jānosaka populācijas lielums. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Snowdrop windflower – Anemone sylvestris. It is not common in Latvia, mainly found in the central and eastern parts, especially along the River Daugava. The AOO is 400 km2, and the EOO – 34,862 km2. The EOO, compared to what was known at the end of the 20th century, has changed slightly. There have been no recorded observations of the species in several localities in western Latvia since 1991. However, since a targeted survey of all the species’ sites has not been carried out, it cannot be stated that the species is extinct there. Studies on the distribution changes and population size have not been conducted. The species grows mainly in sparse dry pine forests and forest edges on carbonate-rich soils, dry calcareous grasslands and dolomite outcrops. In places suitable for growth, it may grow in large groups. The threats are the degradation and loss of semi-natural grasslands due to the cessation of management, a change in land use. Plants are sometimes dug up and planted in gardens or collected during flowering. The percentage of the species’ localities in protected areas is unknown. The species has been found in several protected areas: e.g., the Gauja National Park, the Krustkalni and Teiči Strict Nature Reserves, the “Abavas senleja”, “Cirīša ezers”, “Silene”, “Tērvete”, “Daugavas loki” and “Daugavas ieleja” Nature Parks. The population size, distribution, and threats should be clarified. The conservation of suitable habitats should be ensured by an appropriate protection regime and management. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
