Morfoloģija un bioloģija. Liela zoss. Apspalvojuma krāsa brūnganpelēka ar gaišākām krūtīm, vēderu un galvu. Kājas rozā, masīvs bāli oranžs knābis. Pārtiek no augu valsts barības. Barojas gan ūdenstilpēs, gan lauksaimniecības zemēs. Ligzdu būvē sausākā vietā niedrājā tā, lai tai varētu brīvi piepeldēt. Dējumā 3–9 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Tuvais gājputns – ziemo Eiropas D un R daļā (LOB 1999).
Izplatība. Plašs ligzdošanas areāls Eirāzijā – no Islandes rietumos līdz Habarovskas novadam (Krievijā) austrumos. Ziemošanas areāls atrodas uz dienvidiem no ligzdošanas areāla (Eiropā daļēja pārklāšanās) no Eiropas R un D daļas caur Irānu līdz Ķīnas DA daļai (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā pieaugusi, areālam izplešoties gan uz ziemeļiem, gan uz dienvidiem un austrumiem (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība būtiski palielinājusies gan starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu, gan starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 464 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 60 913 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Gan pasaules, gan Eiropas populācija pieaug (BirdLife International 2018; BirdLife International 2021). Lietuvā un Baltkrievijā ligzdojošā populācija pieaug, Krievijas Eiropas daļā – mazinās, Igaunijā īstermiņā populācija ir stabila, bet ilgtermiņā mazinās (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 200–500 pāru (400–1000 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija pieaug (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo niedrājiem bagātās ūdenstilpēs. Barojas gan ūdenstilpēs, gan lauksaimniecības zemēs (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 9,5 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga tiek medīta no 20. augusta līdz 15. decembrim. Latvijā ligzdojošās populācijas putni tiek iegūti Rietumeiropā, bet nav datu, cik lielā mērā šī ieguve skar Latvijas populāciju.
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas ligzdotāju populācijai. Sugu apdraud medības un saindēšanās ar svina skrotīm. To apkaro arī lauksaimnieki. Draudi ir arī mitrāju iznīcināšana – nosusināšana un pārvēršana par lauksaimniecības zemēm. Suga ir jutīga pret putnu gripas vīrusu, tāpēc to var apdraudēt slimības uzliesmojumi (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” meža zoss ir viena no mērķsugām dabas parkos “Svētes paliene”, “Pape”, dabas liegumos “Sātiņu dīķi”, “Tāšu ezers”. Taču liela daļa zināmās populācijas ligzdo dabas liegumos “Liepājas ezers” un “Lubāna mitrājs”, dabas parkā “Engures ezers” un Ķemeru Nacionālajā parkā. Meža zoss nav mērķsuga nevienā putniem nozīmīgajā vietā (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu meža zosi, ir efektīvi jākontrolē svina munīcijas lietošanas aizliegums mitrājos. Jāaizliedz svinu saturošu makšķerēšanas atsvaru izmantošana.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Greylag Goose − Anser anser. In Latvia, the distribution increased considerably between 1980–1984 and 2000–2004, as well as between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 464 km2, the EOO – 60,913 km2. The breeding population is estimated at 200–500 pairs (400–1,000 adult individuals). The population is increasing in the long term as well as in the short term. Breeds in water bodies rich in reeds. It feeds in both water bodies and on farmlands. The species is threatened by hunting pressure and poisoning with lead shot. It suffers persecution by farmers. Destruction and degradation of wetlands by the drainage and conversion thereof to farmland, and the cutting and burning of reedbeds also pose threats. The species is susceptible to avian influenza virus and, therefore, may be vulnerable to future outbreaks of the disease. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation of the species requires effective control of the ban on lead ammunition in wetlands. The use of fishing weights containing lead should be banned.
Literatūras saraksts
