Morfoloģija un bioloģija. Mežmalu koksnesskudra ir vidējā izmēra: darba skudras 4–9 mm, karalienes 8–10 mm, bet tēviņi 7–8 mm gari. Koksnesskudras no citām skudru ģintīm atšķiras ar taustekļu novietojumu – to piestiprināšanās vietas novietotas atstatus no sejas vairodziņa –, kā arī ar vienmērīgi tumšu ķermeņa krāsojumu (kājas nedaudz gaišākas). No divām citām Latvijā sastopamajām koksnesskudru sugām atšķiras ar mazāku izmēru un nelielu lokveida izgriezumu sejas vairodziņa malā (pārējām sugām mala taisna vai noapaļota) (Douwes 1995; Abenius et al. 2012). Aktīvas lielākoties krēslā un nakts pirmajā pusē. Dzīvesveids slēpts, suga var būt samērā grūti konstatējama (Collingwood 1979; Seifert 2007; Abenius et al. 2012; SLU Artdatabanken 2020; AntWiki 2022). Kolonijas mazskaitlīgas – 100–250 indivīdu, reizēm mazāk (30–50).
Izplatība. Eiropā plaši izplatīta suga – no Pireneju pussalas līdz pat Turcijas Eiropas un Āzijas daļai un Urālu kalniem. Eiropas Z daļā sastopama ļoti reti – zināmas dažas atradnes Baltijas valstīs un Zviedrijā (Abenius et al. 2012; GBIF 2022; AntWiki 2022). Latvijā konstatēta reti, pašlaik zināmas trīs atradnes valsts A un ZA daļā – dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Mugurves pļavas”. Latvijā suga pirmoreiz konstatēta 2020. gadā (Dabasdati.lv 2022; J. Dreimanis, U. Piterāns, nepubl. dati). Sastopamības apgabals (EOO) ir aptuveni 3 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8–12 km2. Potenciālais EOO, pēc eksperta vērtējuma, ir daudz lielāks, un sugas atrašana Rietumlatvijā ir ticama.
Populācija. Eiropas reģionālā populācija ir liela, ar neskaidru tendenci. Pētījumi par reģionālās populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm Latvijā nav veikti, jo suga samērā nesen konstatēta pirmo reizi. Sugas atradnes ģeogrāfiskais novietojums valsts A un ZA daļā pamato hipotēzi, ka suga nav nesena ienācēja Latvijas faunā (piemēram, no dienvidiem klimata pārmaiņu rezultātā), bet ir iepriekš nepamanīts vietējās faunas elements.
Biotopi un ekoloģija. Saistīta ar veciem lapu kokiem – gan mežos, gan pilsētvidē, piemēram, parkos. Ligzdas veido zem koku mizas vai atmirušā koksnē (arī atmirušos dzīvu koku lielāka diametra zaros), nereti samērā augstu (>2 m) virs zemes. Mēreni siltummīloša suga. Latvijā līdz šim konstatēta saistībā ar ozoliem parkveida pļavās. Iespējams, suga izvēlas apdzīvot šādus biotopus, jo tie ir salīdzinoši atklāti un saules izgaismoti, kas nodrošina tai piemērotu temperatūras režīmu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Vienā gadījumā suga novērota jau nozāģētu liela diametra ozolu baļķu kaudzē, kas liecina, ka atsevišķu vecu lapu koku ciršana var būt apdraudējums sugas populācijai. Zināmie Latvijā apdzīvotie biotopi ir parkveida pļavas, kuras apdraud tradicionālās apsaimniekošanas pārtraukšana, pakāpeniska aizaugšana (veidojas noēnojums, kas var negatīvi ietekmēt siltummīlošās sugas) un pārtraukumi kokaudzes vecuma struktūrā (vecajiem kokiem pakāpeniski aizejot bojā, trūkst vidēja vecuma paaudzes koku, kas tos ilgtermiņā aizstātu) (Auniņš 2013; Bāra u. c. 2015). Galvenais drauds nav noteikts, sugas novērtēšanai trūkst informācijas, tāpēc tā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Visas līdz šim zināmās sugas atradnes ir ĪADT (dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Mugurves pļavas”), kas īstermiņā nodrošina sugas aizsardzību. Ir svarīgi noskaidrot sugas izplatību Latvijā, esošās reģionālās populācijas lielumu un tendences, kā arī izvērtēt apdzīvoto biotopu kvalitāti. Iespējams, liela nozīme sugas reģionālās populācijas pastāvēšanā ir tās biotopu pareizai apsaimniekošanai, nodrošinot to struktūru pastāvēšanas ilglaicīgumu un nepārtrauktību.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Carpenter ant – Camponotus fallax. The species is widely distributed in Europe from the Iberian Peninsula to the Ural Mountains. The European regional population is large, with an uncertain trend. It is very rare in the northern part of Europe – a few localities are known only in the Baltic States and Sweden (Abenius et al. 2012; GBIF 2022; AntWiki 2022). Currently, three sites are known in the eastern and north-eastern parts of Latvia. The EOO is 3 km2, and the AOO is 8–12 km2. The potential EOO, according to the expert, is much higher and its occurrence in western Latvia is expected. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population of C. fallax have not been carried out. The eastern and north-eastern positions of the currently known sites of C. fallax support the hypothesis that the species is autochthonous in Latvia. The species is associated with old deciduous trees, both in forests and in urban environments, such as parks. Nests are made beneath the bark of trees or in decaying wood (including large decaying branches of living trees), often relatively high (>2 m) above the ground. The species is considered moderately thermophilic. In Latvia, Camponotus fallax is bound to wooded meadows and the known nests are in old oaks. One of the observations of the species was from a pile of large cut oak logs, which points to the removal of old oaks and other deciduous trees as one of the threats. Threats have not been specifically studied in Latvia, the main threat is unknown, therefore C. fallax is assessed as Data Deficient (DD). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. All known localities of the species are in protected areas – the “Lubāna mitrājs” and “Mugurves pļavas” Nature Reserves. It is important to clarify the distribution of the species in Latvia, the size and trends of the regional population, as well as to assess the quality of the species’ habitats. Proper management of the habitats may play a significant role in the long-term persistence of the Latvian subpopulations, ensuring habitats stability and continuity of their structures.
Literatūras saraksts
