Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Vidēji vai samērā lieli augi dzelteni vai bāli zaļās velēnās. Stumbrs gulošs vai pacils, neregulāri zarots. Stumbra lapas plati trīsstūraini olveidīgas, gari un šauri nosmailotas, ar neizteiktām gareniskām krokām, gludu malu vai galā nedaudz zobainas. Lapas dzīsla tieva, beidzas lapas vidū vai augstāk, šūnas šauri lineāras, stūros taisnstūrainas vai kvadrātiskas, caurspīdīgas. Zaru lapas ar gludu malu, tikai galā nedaudz zobainas. Setas gludas, sporangiji noliekti vai horizontāli, īsi cilindriski, liekti. Līdzīga bieži sastopamajai nelīdzenajai īsvācelītei B. salebrosum un arī dažām struplapu īsvācelītes B. rivulare formām (Лазаренко 1955; Smith 1978; Jukonienė 2003; Игнатов, Игнатова 2004; Atherton et al. 2010; Hedenäs et al. 2014).
Izplatība. Eiropā suga sastopama no Vidusjūras reģiona līdz Skandināvijas pussalai un no Atlantijas okeāna piekrastes līdz Urālu kalniem. Ārpus Eiropas suga ir sastopama Āzijā un Ziemeļamerikā, reti arī tropiskā klimata joslā Āfrikā (Hodgetts 2015; GBIF 2023). Latvijā 20. gs. sākumā konstatēta izklaidus visā valstī – Dubultos (E. Cikendrāts, 1895), Dobelē un Jelgavā (J. Mikutovičs, 1905), Rīgā (N. Malta, 1913), Rūjienā (P. Galenieks, 1923), Jaunpilī (H. Starca, 1942). Pēdējos 50 gados konstatēta 21 atradnē (LVMI Silava un I. Rērihas sūnu herbārijs, A. Opmaņa datubāze). Galvenokārt tās ir vietas, kur notikuši sūnu pētījumi Latvijas A daļā, retāk – R daļā. Par pārējo teritoriju trūkst datu. Sastopamības apgabals (EOO) ir 64 289 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 84 km2.
Populācija. Eiropā sugas kopējā reģionālā populācija ir liela un stabila (Schnyder 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug zāļu purvos, mitrās pļavās un upju krastos, reizēm arī mežos uz mitras augsnes un kaļķainiem akmeņiem. Aug arī kāpās un atklātās ruderālās vietās, piemēram, autostāvvietās (Nebel, Philippi 2001; Schnyder 2019). Latvijā suga raksturota kā mezoeitrofs higrofīts. Sastopama zāļu purvos, mitrās pļavās, avotainās vietās uz smilšainas vai mālainas augsnes ūdenstilpju krastos (Aболинь 1968). 1965. gadā K. Bušs to atradis Lubāna ezera Asnu pussalā, akacī. Pēdējos 50 gados atrasta galvenokārt zāļu un pārejas purvos, arī pie aizaugoša ezera un zemā vietā ezera salā, purvainā mežā pie izgāzta koka saknes, kā arī nezālienē, sūnu purva pārejas joslā un grāvja krastā uz smilts augsnes (LVMI Silava un I. Rērihas sūnu herbārijs). Pavadošās sugas ir lielā dumbrene Calliergon giganteum, starainā atskabardze Campylium stellatum, Blandova purvspalve Helodium blandowii, parastā punktlape Rhizomnium punctatum (A. Opmaņa, B. Bambes, L. Auniņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Neskaidras apdzīvotās platības un apdraudējumu dēļ novērtēta kā suga, par kuru trūkst datu (DD). Nav konstatēts īpašs apdraudējums, jo suga reizēm atrasta arī ruderālās vietās. Ņemot vērā tās saistību ar pārmitriem biotopiem, iespējams, negatīvi var ietekmēt hidroloģiskā režīma izjaukšana.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Suga konstatēta vairākās ĪADT: Teiču dabas rezervātā, dabas liegumos “Kāla ezera salas” un “Lubāna mitrājs”, Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkā “Pape”, aizsargājamo ainavu apvidū “Kaučers”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autors: Baiba Bambe.
Summary. Sand feather-moss – Brachythecium mildeanum. In Europe, the moss species ranges from the Mediterranean to the Scandinavian Peninsula and from the Atlantic coast to the Ural Mountains. Outside Europe, the species is found in the northern hemisphere in Asia and North America, and rarely in tropical Africa. It was first found in Latvia by E. Zickendraht in 1895. It has been detected in 21 localities in the last 50 years. EOO is 64,289 km2, and AOO is 84 km2. The regional population size and trends in Latvia are unknown. The species grows in fens, wet meadows, and springs on sandy or clayey soil along the banks of water bodies. Due to unclear AOO and threats, assessed as Data Deficient (DD). No particular threat has been identified, as the species has occasionally been found in ruderal areas. Given the species’ association with wet habitats, disturbance of the hydrological regime could have potentially negative effects. The species is not included on the list of protected species of Latvia. It does not require legal protection status. The species has been found in several protected areas, e. g., the Teiči Strict Nature Reserve, the “Kāla ezera salas” and “Lubāna mitrājs” Nature Reserves. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
