Morfoloģija un bioloģija. Mirdzošās karotenes cepurīte ir 2–7 cm plata, sākumā pusloka veida vai lāpstveida, vēlāk gliemežnīcas veida, sāniski piestiprināta, gluda, kaila, pie pamata mazliet tūbaina, balta līdz krēmkrāsas, mala sākumā ieliekta un tūbaina, vēlāk asa un gluda, vecumā viļņota. Mīkstums bālgans, plāns, ar zāles smaržu un maigu garšu. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk krēmkrāsas līdz dzeltenīgas, platas, dakšveidā zarotas. Kātiņš rudimentārs vai vispār nav. Sporas gludas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 5,1–7,3 x 4,5–6,7 µm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi nelielos ceros veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā – Tālajos Austrumos un Japānā, vietām Āfrikā (GBIF 2024). Eiropā novērota reti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 1985. gadā valsts ZR daļā, Šlīteres apkārtnē (Kalamees, Vimba 1985). Mūsdienās zināmas 10 atradnes Vidzemē un Kurzemē. Tās sastopamības apgabals (EOO) ir 23 583 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Eiropā aug skujkoku un jauktos mežos uz skujkoku kritalām, arī uz šķeldas (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama skujkoku mežos uz trupošas koksnes, galvenokārt egļu, kritalām un celmiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību ietekmē atmirušas koksnes izvākšana skujkoku mežos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Juridiskā aizsardzības statusa noteikšana sugai nav nepieciešama. Apmēram puse atradņu atrodas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Ventas ieleja”. Sugas aizsardzībai jāsaglabā atmirusi koksne skujkoku mežos. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Angel’s wings – Pleurocybella porrigens. Found in Europe, North America, Asia – Far East and Japan, and parts of Africa. It is rare in Europe, especially in the temperate and hemiboreal zones. It is very rare in Latvia; currently 10 localities are known in the Vidzeme and Kurzeme regions. The EOO is 23,583 km2, and the AOO – 40 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies; insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. It is a wood saprotroph. In Europe, it grows in coniferous and mixed forests on logs of conifers, less frequently on wood chippings. In Latvia, it occurs in coniferous forests on decaying wood (mainly spruce), and stumps. The distribution of the species is influenced by the removal of dead wood in coniferous forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. The species is not on the list of species of EU importance or the national list of protected species. In Latvia, legal protection status is not required for this species. About half of the localities are in protected nature areas, e.g. the Gauja National Park, the “Ventas ieleja” Nature Reserve. The conservation of the species requires the preservation of dead wood in coniferous forests. Research is needed on the size, distribution and trends, life cycle and ecology of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
