Atgriezties
Kritiski apdraudēta (CR)

Mužo ksantoparmēlija

Xanthoparmelia mougeotii (Schaer. ex D. Dietr.) Hale

 
Kritiski apdraudēta (CR)

Mužo ksantoparmēlija

Xanthoparmelia mougeotii (Schaer. ex D. Dietr.) Hale

Foto: Renāte Kaupuža – Mužo ksantoparmēlija.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Parmeliaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Igaunija (EN 2019), Somija (NT 2019), Zviedrija (LC 2020).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 6. Cieto iežu teritorijas (piemēram, iekšzemes klintis, kalnu smailes).
    Draudi: 6.1. Rekreācija.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Mužo ksantoparmēlijai ir rozetveida vai nenoteiktas formas lapveida laponis 2,0–2,5 cm diametrā, cieši piegulošs substrātam. Lapoņa daivas šauras, 0,5–1,5 mm platas un 5–7 mm garas, plakanas, retāk mazliet izliektas, dihotomiski vai trihotomiski zarotas. Daivu virspuse dzeltenzaļgana, bieži daivu malas ar eļļainu spīdumu, matētas, bieži ar sorēdijām. Sorāļi lieli, ieapaļi, galvveida, bāli vai dzeltenīgi bāli. Lapoņa apakšpuse tumša, gar malām gaišāka ar tumšām rizīnām, kas attīstās līdz malai. Apotēciji attīstās reti, līdz 1 mm diametrā, sēdoši, ar sarkanbrūnganu izliektu vai plakanu, matētu vai spīdīgu, gludu disku, ar biezu sorediozu apmali. Sporas elipsoidālas, 8–11 x 5–6 μm. Ķīmiskās reakcijas: lapoņa virspuse un serde reaģē ar kālija hidroksīdu kļūst dzeltenas (A. Piterāns, nepubl. materiāli).

Izplatība. Suga sastopama Ziemeļ- un Dienvidamerikā, plaši izplatīta Ziemeļeiropā, retāk pārējā Eiropā un Āfrikas dienvidos. Latvijā zināmas divas atradnes – Šlīteres (1971. gads) un Ainažu (2021. gads) apkārtnē (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; iNaturalist 2021). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Kvantitatīvi pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti. Reģionālā populācija vērtējama kā ļoti maza. Pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.

Biotopi un ekoloģija. Epilītiska suga, sastopama uz laukakmeņiem piejūras reģionos. Bagātīga atradne konstatēta uz Ainažu mola akmeņiem.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Galvenie apdraudējumi ir saistīti ar akmeņu pārvietošanu un bojāšanu vietās, kur suga ir zināma. Novērtēta kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).

Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kurai var veidot mikroliegumus. Nepieciešamību veidot mikroliegumus iespējams pārskatīt, taču jānodrošina sugas atradņu un tai piemērota substrāta saglabāšana. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos.

Autori: Dace Stepanova*, Rolands Moisejevs, Polina Degtjarenko.

Summary. Xanthoparmelia mougeotii is found in North and South America, it is widespread in Northern Europe, and less common in the rest of Europe and Southern Africa. Two localities are known in Latvia – in the vicinity of Šlītere (1971) and in the vicinity of Ainaži (2021). The EOO and the AOO are 8 km2. An epilithic species found on boulders in coastal regions. A rich locality was found on the stones of Ainaži pier. The main threats are related to movement and damage to stones in areas where the species is known to occur. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. It is a protected species; micro-reserves of the species may be established. The need to create micro-reserves may be reconsidered; however, protection of the localities and conservation of the substrate must be ensured.

Literatūras saraksts

  • Āboliņa, A., Piterāns, A., Bambe, B. 2015. Latvijas ķērpji un sūnas. Taksonu saraksts. Salaspils: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, DU AA Saule, 213.
  • Degtjarenko, P., Kaupuža, R., Motiejūnaitė, J., Randlane, T., Moisejevs, R. 2024. Toward the first Red List of Latvian lichens according to the IUCN criteria. Plant Biosystems – An International Journal Dealing with All Aspects of Plant Biology, 158(6): 1244–1252.
  • iNaturalist 2021. https://www.inaturalist.org/observations?subview=map&taxon_id=233712 [skatīts 01.07.2025.].
  • Piterāns, A. 2001. Latvijas ķērpju konspekts. Latvijas Veģetācija, 3: 5–45.
  • Питеранс, А.В. 1982. Лишайники Латвии. Рига: Зинатне, 35 
Projekta finansētāji un partneri