Morfoloģija un bioloģija. Nabveida parmēlijas laponis ir lapveida, nenoteiktas formas, vāji piestiprinājies substrātam. Daivas bieži dakstiņveidā pārsedz cita citu. Tās ir vairāk vai mazāk plakanas, dažreiz viegli rievainas, formas ziņā ļoti daudzveidīgas, gali bieži izskatās kā nogriezti, mēlveida. Lapoņa virspuse matēta vai viegli spīdīga, dažreiz ar vāju apsarmi, krāsa no pelēkas līdz brūnai vai melnai, ar tīklveida pseidocifellām, labi saredzamām daivu galos, bez sorēdijām un izīdijām. Lapoņa apakšpuse melna, ar lielu daudzumu melnu, vienkāršu vai zarotu rizīnu, kas labi attīstītas līdz pašām daivu malām. Apotēciji kastaņkrāsā vai brūni, ar ieliektu vai mazliet plakanu disku ar tīklveida pseidocifellu apmali. Sporas 15–20 x 7,0–8,5 μm (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga plaši izplatīta Z puslodē, sastopama Eirāzijā, Ziemeļamerikā. Latvijā nav precīzu datu par pašreizējo sugas izplatību. Zināmas trīs senākas atradnes Vidzemē un Kurzemē: pirmoreiz suga konstatēta Mazsalacā 1870. gadā (Bruttan 1870), Slīterē un Braslas ielejā – 20. gs. otrajā pusē (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Pēdējā atradne konstatēta 1973. gadā Vidzemē, Limbažu apkārtnē. Varētu būt sastopama arī citviet Latvijā. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Igaunijā sugai ir sarūkoša reģionālā populācija (Lõhmus et al. 2019). Latvijā pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā ļoti maza, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epilītiska suga, sastopama uz dažādu izmēru akmeņiem, galvenokārt uz granīta. Nav zināms sugas apdzīvotais biotops Latvijā. Tiek pieļauts, ka suga aug uz laukakmeņiem tādos atklātos biotopos kā pļavas, akmeņu krāvumi lauksaimniecības zemēs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir laukakmeņu izmantošana saimnieciskajām vajadzībām un to pārvietošana. Lauksaimniecības zemju tuvumā sugu var apdraudēt fungicīdu lietošana. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Pēdējā zināmā atradne ir ārpus ĪADT, bet divas vēsturiskās – Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos. Konstatējot sugu uz laukakmeņiem, tie jāsaglabā un jāierobežo fungicīdu lietošana atradņu tuvumā. Mērķtiecīgi jāmeklē suga tai potenciāli piemērotos biotopos.
Autori: Dace Stepanova*, Rolands Moisejevs, Polina Degtjarenko.
Summary. Parmelia omphalodes is widely distributed in the Northern Hemisphere, and occurs in Eurasia and North America. No exact data on the current distribution of the species in Latvia is available. Three older localities are known in the Vidzeme and Kurzeme regions. It could also occur in other parts of Latvia. The EOO and the AOO are 4 km2. An epilithic species found on stones of various sizes, mainly granite. The habitat of the species in Latvia is unknown. There is an assumption that the species may grow on boulders in open habitats such as meadows and stone stacks in farmland. The main threat to the species is the use of stones for economic purposes and the translocation of stones. Fungicide use near farmlands can threaten the species. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. A protected species. The legal conservation status of the species must be maintained. The last known locality is outside the protected areas, while two historical localities are situated in the Gauja and Slītere National Parks. Stones inhabited by the species must be conserved, and fungicide use should be restricted in the vicinity of these localities.
Literatūras saraksts
